Viedoklis ⟩ Andris Sprūds: Latvijas militārajai industrijai būt

Aizsardzības ministrijas un NBS galvenais uzdevums ir Latvijas drošība un aizsardzība, kas nozīmē spēju attīstību visos līmeņos. Investīcijas Latvijas aizsardzībā šogad ir sasniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta. Lai mēs būtu gatavi jebkuram apdraudējuma scenārijam, mēs bruņojamies.

Finansējums ir būtisks elements aizsardzības nodrošināšanai, tomēr militārā industrija ir tā, kura nodrošina nepieciešamo bruņojumu un ekipējumu. Bez spēcīgas militārās industrijas stiprināt atturēšanu un aizsardzību būs sarežģīti.

Eiropā lielākajā aizsardzības industrijas izstādē EUROSATORY 2024 šogad ir rekordliels militārās industrijas uzņēmēju skaits no Latvijas. Kopīgā stendā – Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Drošības un aizsardzības industrijas federāciju – šonedēļ Parīzē visas nedēļas garumā pasaulei demonstrē Latvijas uzņēmēju militārās industrijas inovāciju sasniegumus.

Parīzē tiekoties gan ar Latvijas uzņēmējiem, gan starptautiskiem industrijas smagsvariem, guvu pārliecību, ka mūsu regulārais dialogs ir rezultatīvs. Latvijas uzņēmēju ambīcijas ciešā sazobē ar Aizsardzības ministrijas iniciētām inovāciju un pētniecības programmām, attīstības grantiem, uzsākto sadarbību Eiropas Aizsardzības fondu projektos, kā arī aktīviem produktu testiem NBS militārajās bāzēs sāk iezīmēt rezultātus spēcīgas militārās industrijas attīstībai Latvijā.

Aizsardzības ministrijas un NBS galvenais uzdevums ir aizsargāt valsti – savlaicīgi prognozēt un novērst valsts militāro apdraudējumu, garantēt valsts neatkarību, teritoriālo nedalāmību un iedzīvotāju drošību. Militārās industrijas attīstība un mūsu spēju stiprināšana ir cieši saistītas. Aizsardzības un drošības industrijas attīstībai ir jānotiek gan nacionāli, gan starptautiski.

Šis ir svarīgs brīdis, jo paralēli apjomīgajiem darbiem operacionālā un taktiskajā līmenī, mēs liekam pamatus arī spēcīgai nacionālajai militārajai industrijai stratēģiskā līmenī.

Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanā nevaram atļauties kompromisus

Viena no manām kā aizsardzības ministra prioritātēm ir attīstīt Latvijas aizsardzības industriju, militāro rūpniecību, atbalstīt pētniecību un inovācijas, lai stiprinātu NBS. Vienlaikus mums arī jāpalīdz Ukrainai, kuras militārajam atbalstam esam apņēmušies veltīt 0,25% no IKP. Aktīva militāro spēju stiprināšana ir spēcīgs signāls Latvijas militārās industrijas uzņēmējdarbības attīstībai.

Ministrija kopā ar NBS ir skaidri identificējusi prioritārās attīstības jomas. Mūsu prioritātes ir slāņveida pretgaisa aizsardzības attīstība, vienību ugunsjaudas palielināšana, iegādājoties raķešu artilērijas sistēmas, krasta aizsardzība raķetes, jaunas pašgājējhaubices un modernas kājnieku kaujas mašīnas, kā arī moderno tehnoloģiju ieviešana bruņojumā, bezpilotu sistēmu iegāde un munīcijas krājumu palielināšana.

Vajadzību saraksts ir garš, bet vienlaikus vēlos uzsvērt, ka NBS spēju attīstībā kritiski svarīga ir uzņēmēju spēja izpildīt visas pasūtījumu specifikācijas prasības, nodrošināt augstu kvalitāti piegādes noteiktajos termiņos un apjomos un par konkurētspējīgu samaksu. Mūsu kvalitātes latiņa ir augsta, tai jāatbilst arī NATO noteiktiem standartiem.

Nesakārtota iepirkumu joma ir viens no izaicinošākajiem mantojumiem, ko esmu pārņēmis no iepriekšējiem ministriem. Sistēmas sakārtošana, arī tās attīrīšana kādam var nepatikt. Tādēļ es nepakļaušos atsevišķu uzņēmēju un interešu grupu spiedienam, bet gan turpināšu strādāt pie tādas industrijas ceļa kartes ieviešanas, kur ir skaidri un saprotami spēles noteikumi un iespējas visiem.

Veidojam spēcīgus pamatus dinamiskai militārās industrijas ekosistēmai

Ir svarīgi attīstīt dinamisku ekosistēmu ar uzņēmēju proaktīvu iesaisti, universitātēm, pētniecības centriem un ar mērķtiecīgu valsts atbalstu.

Latvijā jāveido tāda militārā industrija, kura ir eksportspējīga un konkurētspējīga arī starptautiski.

Lai stiprinātu aizsardzības nozares pozīcijas Latvijā, svarīga ir sinerģija ar Ekonomikas ministriju. Tieši tādēļ jauno Aizsardzības industrijas attīstības stratēģiju Aizsardzības un Ekonomikas ministrijas izstrādā kopīgi. Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis atzīst, ka “aizsardzības nozares attīstībai svarīgs ir starpministriju dialogs un visas valdības kopīgs darbs. Tādēļ mēs augstu vērtējam sadarbību ar Aizsardzības ministriju nozares attīstības veicināšanā, kā arī darbā pie konkrētiem projektiem, piemēram, dronu koalīcijas ietvaros.”

Aktīvi darbi notiek jau tagad. Aizsardzības nozares uzņēmumiem ir pieejams plašs ES fondu atbalsta programmu klāsts jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšanai un esošo paplašināšanai. Aizsardzības ministrija koordinē un ar līdzfinansējumu atbalsta Latvijas uzņēmumu iesaisti arī Eiropas Aizsardzības fonda projektos.

Lai attīstītu aizsardzības industrijā strādājošo uzņēmumu kapacitāti, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi arī divas apjomīgas programmas, kas paredz gan grantus, gan aizdevumus ar kapitāla atlaidi jaunu duālā pielietojuma produktu ražošanas attīstībai Latvijā. Atbalsts būs pieejams jau šoruden.

Kopā ar EM atbalstām dronu ražošanu Latvijā, strādājot pie aizdevumu nodrošināšanas uzņēmumu inovācijām caur Eiropas Struktūrfondiem, atbalsta jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei caur Eiropas Reģionālās Attīstības fondu un atbalsta Latvijas uzņēmumiem.

Es apzinos, ka militāras industrijas specifika var apgrūtināt finanšu līdzekļu piesaisti no bankām. Šī problemātika tiek risināta gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Es pats iesaistos diskusijās ar Finanšu asociāciju par iespējām saņemt banku finansējumu nozares attīstībai.

Latvija aktīvi piedalās arī dažādos starptautiskos inovāciju attīstības formātos kā NATO Inovāciju fonds un NATO Aizsardzības Inovāciju Akcelerators Ziemeļatlantijas reģionam, kas fokusējas uz inovāciju attīstību jaunuzņēmumos ar divējāda pielietojuma risinājumiem jauno un transformējošo tehnoloģiju jomā.

Viens nav karotājs – attīstām sadarbības tīklu

Starptautiskā sadarbība kopējos militārās industrijas attīstības projektos sūta būtisku atturēšanas signālu Krievijai. Kopīgie projekti pierāda, ka kopā varam stiprināt mūsu drošību un aizsardzību zem NATO drošības lietussarga – konkrēti un praktiski.

Stājoties aizsardzības ministra amatā 2023.gada septembrī Latvija bija viena no Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas valstīm, kurai nebija savas koalīcijas Ukrainas atbalstam. Šī gada februārī oficiāli dibinājām Dronu koalīciju. Pašlaik Dronu koalīcijā ir iesaistījušās jau 14 valstis, kas paziņojušas par vairāk kā pusmiljardu eiro finansējumu bezpilotu lidaparātu iegādēm Ukrainai.

Latvija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēlēs vismaz 20 miljonus eiro. Pirmās Latvijā ražoto dronu piegādes jau veiktas un šobrīd ar Latvijas uzņēmējiem liekam kopā nākamo dronu pakotni. Dronu koalīcija ir iespēja, attīstot un investējot mūsu dronu un elektroniskās karadarbības uzņēmumos, audzēt savas spējas un palīdzēt Ukrainai. Vienlaikus attīstām paši savu “dronu armiju” jeb dronu un elektroniskās karadarbības spējas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Tikko Sēlijas poligonā atklātais dronu mācību un testa poligons būs vieta, kur uz dronu un elektromagnētiskās karadarbības testiem tiksies ne tikai Sabiedrotie, NBS un mūsu uzņēmēji, bet arī uzņēmēji no Dronu koalīcijas dalībvalstīm.

Savukārt, lai pārvaldītu Latvijas valsts ieguldījumus aizsardzības industrijā un koordinētu militāro preču ražošanu, gadu mijā tika dibināta SIA “Valsts aizsardzības korporācija”. Pirmie augļi jau ir redzami – Latvija ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijas valsts, kurā taps artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīca. Eiropas komisija apstiprināja Latvijas, Norvēģijas, Somijas, Francijas un Itālijas uzņēmumu iesniegto kopprojektu artilērijas rūpniecības projektu attīstīšanai. Tā ir arī zināšanu pārnese un jaunu tehnoloģiju apgūšanas iespēja.

Valstu divpusējās sadarbības kontekstā kā veiksmīgākais piemērs jāmin Latvijas un Somijas kopdarbs PATRIA pilna cikla bruņumašīnu ražotnes atklāšanā šī gada maijā Valmierā. No pētniecības līdz reālai ražošanai PATRIA ražotne nonāca tikai četru gadu laikā. Kopumā PATRIA 6x6 piegādes ķēdē iesaistīti 7 vietējie uzņēmumi.

Arī Austrumu robežas stiprināšana, kurai valdība apstiprināja 303 miljonus eiro piecu gadu termiņā, ir iespēja militārajai industrijai. Šogad tiks investēti 25 miljoni eiro. Pašlaik notiek sarunu procedūra ar uzņēmumiem par betona bloku un hesko grozu, kā arī “pūķa zobu”, dzeloņstiepļu un citu metāla izstrādājumu nodrošināšanu. Kopumā šajā iepirkumā uz piecām pozīcijām pieteicās vairāk kā divdesmit Latvijas uzņēmumi. Piegādes jau notiek.

Aizsardzības industrijas attīstības un piegāžu drošības sekmēšanas virziens ir arī vietējo uzņēmumu iesaiste materiāltehnisko līdzekļu iepirkumos. Noslēdzot apjomīgu līgumu par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi pagājušajā gada nogalē, tika paredzēta arī piegādes drošības prasība ar vietējās industrijas iesaisti. Šāds solis nodrošina tehnoloģiju pārnesi un darba vietu radīšanu, kā arī mūsu uzņēmēju iekļūšanu ārvalstu lielo komersantu piegādes ķēdēs.

Pamati nacionālajai militārajai industrijai – skaidri un sakārtoti spēles noteikumi

Manā vadībā Latvija kļuva par pirmo Baltijas valsti, kur ir pieņemts Aizsardzības industrijas likums. Militārajai industrijai beidzot ir skaidri spēles noteikumi, pēc kā plānot un būvēt savu attīstību. Šis likums sakārto jautājumus gan par atbalsta saņemšanas iespējām uzņēmumiem, gan stratēģisko partnerību starp nozari un valsti kopumā. Mēs šobrīd aktīvi strādājam pie aizsardzības un drošības industrijas politikas pilnveides, balstoties uz jauno likumu.

Ministrija izstrādājusi vadlīnijas par aizsardzības industrijas iesaisti saistībā ar NBS Ilgtermiņa attīstības plānu 2025.-2036.gadam, kas industrijai sniegs detalizētu ceļa karti par iespējām iesaistīties aizsardzības spēju nodrošināšanā.

Nākamais solis ir Aizsardzības industrijas stratēģija, pie kuras kopā ar Ekonomikas ministriju jau šobrīd notiek aktīvs darbs. Stratēģiju paredzēts apspriest ar partneriem un rudenī virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Vienlaikus tiek turpināta Aizsardzības inovāciju stratēģijas izstrāde. Sagaidām plašāku vietējo uzņēmumu un augstākās izglītības un pētniecības iestāžu iesaisti tādās izpētes un attīstības jomās kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, kiberjoma un nākamās paaudzes sakaru iekārtas. Stratēģiskā partnerība jau tagad tiek veidota ar aizsardzības inovāciju pētījumu programmu, atbalstu iesaistei starptautiskajos formātos un iespēju saņemt pieeju ministrijas materiāltehniskajiem resursiem un infrastruktūrai.

Es esmu apņēmības pilns atbalstīt Latvijas aizsardzības un militārās industrijas tālākās attīstības un starptautiskās izaugsmes ceļa karti ar skaidriem spēles noteikumiem visai ekosistēmai. Kopīgiem spēkiem nodrošināsim valsts aizsardzību. Sargājam Latviju kopā!