/nginx/o/2024/06/21/16168311t1h7b05.jpg)
Eiropas Savienības (ES) 14. sankciju paketē pret Krieviju pirmo reizi tiks skartas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes. Paredzams, ka tiks aizliegts Krievijas LNG reeksports uz trešajām valstīm caur ES valstīm, līdz ar to jaunās sankcijas dos sāpīgu triecienu Krievijas LNG transporta shēmām, vēsta aģentūra “Bloomberg”.
Sankcijas paredz, ka Krievijas LNG būs aizliegts pārkraut ES ostās no viena kuģa uz citu. Turklāt sankcijas attieksies arī pret tām precēm, kas nepieciešamas LNG ražošanā. Interesanti, ka sankcijas gan neliegs Krievijas LNG piegādes pašai Eiropai.
“Financial Times” žurnālisti raksta, ka lielākā problēma tagad būs kompānijai “Yamal-SPG”, kas vienmēr piegādā LNG ar arktisko ledlaužu palīdzību un pēc tam gāze tiek pārkrauta uz mazākiem kuģiem.
Jaunās sankcijas paredz to, ka Kremlis būs spiests pārskatīt savas LNG piegādes, it īpaši Āzijas valstīm. Vācijas organizācija “Urgewald” vēl 2024. gada martā analizēja Krievijas kuģu maršrutus. Visu savu sašķidrināto gāzi Āzijas valstīm Krievija piegādājusi caur Beļģiju, Nīderlandi, Spāniju un Franciju.
Turpmāk Krievijai LNG piegādes būs jāīsteno caur Arktiku uz Āziju. Tomēr šī maršruta īstenošanai ir vajadzīgi īpaši ledlauži. Ar tiem kuģiem, kas jau ir Krievijas rīcībā, nebūs pietiekami.
“Reuters” arī vēsta, ka sākotnēji Krievija Āzijas valstīm piegādājusi vien 10% no kopējā LNG apjoma. Pēc 2024. gada maija datiem, 49% eksporta bija Eiropas valstīm, vēl 20% - Ķīnai un 18% - Japānai. Ienākumi no reeksporta caur ES valstīm sastādīja 3,4 miljardus eiro.
Galējais lēmums par 14. sankciju paketi tiks pieņemts pirmdien, kad Luksemburgā tiksies ES valstu ārlietu ministri.
ASV pirmo reizi pret Krievijas LNG nozari sankcijas ieviesa 2023. gada septembrī. Galvenokārt šīs sankcijas skar Krievijas kompāniju “Arktik SPG-2”. 2024. gadā šī kompānija sankciju dēļ faktiski beidza savu darbību.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)