“Visu gadu naudu krāju Jāņu dienu gaidīdama/Nu atnāca Jāņudiena, nu naudiņa jātērē”. Tas, kurš sacerēja šo tautasdziesmu, noteikti prata ieskatīties nākotnē, jo, lai nu, ko, bet iztērēt naudu tradicionālajā Zāļu tirgū Vecrīgā var! Kas šogad modē? Kādas garšas, krāsas un jāņuzāles? Kur palicis Jāņu siers? Tas viss aizraujošā trillerī “Kā es pirmo reizi biju Zāļu tirgū”

Vecrīga nav bijusi manā ikdienas maršrutā, lijis lietus, bijis slinkums, gribējies maku turēt drošā attālumā no neplānotiem pirkumiem. Kas tad ir šīs tirgus, ko daudzi gaida jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu katru gadu? Kas ir tā maģija, kas liek par pļavā saplūktu pušķi atdot visu pusdienu naudu un piepirkt pilnas ķeseles un grozus ar sieriem un raušiem, bet pašās beigās ieiet tādā garšā un azartā, ka nopirkt vēl līgošanai jaunu štāti un māla bļodu pīrāgiem? Un, ak, jā, pašus pīrāgus ar, jo, kam tad būs laiks gatavot!

Esmu apgādājusies ar skaidru naudu 20 eiro, bet karti atstājusi mājās, lai izvairītos no pirkumiem, par kuriem pat nesapņoju. Cik nav dzirdēti stāsti– aizgāju pēc speķpīrāgiem, atgriezos ar lina galdautu un pirts skrubjiem.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X