Video ⟩ Ugunsgrēku vācu ieroču koncerna meitas uzņēmumā Berlīnē varēja izraisīt Krievijas diversanti (13)

Tur darbojās pieredzējuši profesionāļi, WSJ notikušo komentēja vārdā neminētas izlūkdienesta amatpersonas. Tomēr, pēc viņu teiktā, Krievijas izlūkdienesti tagad bieži izmanto civiliedzīvotājus, nereti noziedzniekus, kurus vervē, izmantojot sociālos tīklus, īpaši saziņas vietni “Telegram”. “Izpildītāji tiek nolīgti kā “Uber” šoferi, bet rezultāts bieži vien ir tāds pats kā tad, ja tiek izmantoti profesionāļi,” skaidroja kāds augsta ranga Rietumu izlūkdienesta pārstāvis.

Ugunsgrēks izcēlās rūpnīcas telpā, kurai piekļuve bija tikai dažiem cilvēkiem. “Diehl Metall Applications” piektdien paziņoja, ka apdrošināšanas eksperti uzskata – ugunsgrēku izraisīja tehniska problēma. “Teorētiski” tas varētu būt arī sabotāžas rezultāts, teica uzņēmuma pārstāvis. Uzreiz pēc ugunsgrēka Vācijas medijos izskanēja informācija, ka ugunsgrēks izcēlies telpā, kur glabātas lakas un krāsas.

Saskaņā ar laikraksta “Bild” ziņām kāda ārvalstu izlūkošanas aģentūra informējusi Vācijas izlūkdienestus, ka ugunsgrēku izraisījuši Krievijas sabotieri. Par to liecinot, jo īpaši, pārtvertas sarunas, izmantojot elektroniskos sakaru kanālus. Sarunu ierakstus Vācijai nodevis kādas NATO valsts izlūkdienests, precizē WSJ.

Berlīnes rūpnīcā tomēr neražo ieročus, bet gan metāla izstrādājumus, piemēram, automašīnu diskus. Nav skaidrs, kāpēc tika izvēlēta metālapstrādes, nevis militāra rūpnīca; iespējams, mērķis bija Vācijas galvaspilsēta, raksta “Bild”.

Rietumu izlūkdienesti tagad saista aizvien pieaugošo ugunsgrēku skaitu dažādās Eiropas valstīs ar Krievijas izlūkdienestiem. Šādu darbību mērķis, pat ja sabotāža tiek veikta civilos objektos, ir izplatīt bailes, radīt trauksmi un nestabilitāti. Starp šādiem notikumiem ir ugunsgrēki noliktavā Londonā, IKEA veikalā Viļņā, tirdzniecības centrā Varšavā un autobusu depo Prāgā.

Pēc aptuveni 600 Krievijas diplomātu izraidīšanas no Eiropas valstīm, no kuriem aptuveni divas trešdaļas, domājams, bija izlūkdienestu darbinieki, Krievijas spiegu tīkls vairs nedarbojas raiti. Taču 2023. – 2024. gadā sākās tā aktīva atjaunošana, izmantojot gan nelegālos imigrantus, gan – galvenokārt – vervējot vietējos iedzīvotājus vai pat bēgļus un migrantus no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. “Krievija pieliek lielas pūles, lai kompensētu Vācijas valdības samazināto Krievijas aģentu skaitu Vācijā,” nesen sacīja Tomass Haldenvangs, kurš vada Federālo konstitūcijas aizsardzības biroju (BfV), kas pilda iekšzemes izlūkdienesta funkcijas.