Eiropas Komisija vēlas stingrāk kontrolēt “Telegram”, ko Krievija izmanto dezinformācijas izplatīšanai un noziedznieku vervēšanai

Eiropas Komisija (EK) vēlas pastiprināt “Telegram” regulējumu un piespiest to rūpīgāk uzraudzīt saturu.

“Eiropas Komisija pašlaik lemj, vai mums būtu jāuzsāk izmeklēšana attiecībā uz “Telegram””, laikrakstam “Sueddeutsche Zeitung” sacīja Vera Jourova, Eiropas komisāre Eiropas vērtību un pārredzamības jautājumos.

Maija beigās aģentūra Bloomberg ziņoja, ka EK analizē iespēju piešķirt ziņojumu apmaiņas pakalpojumu sniedzējam lielas tiešsaistes platformas statusu. Saskaņā ar Digitālo pakalpojumu likumu, ja digitālajai platformai ir 45 miljoni aktīvo lietotāju, tai tiek piemērotas stingrākas prasības, lai kontrolētu dezinformācijas izplatīšanos. “Telegram” apgalvo, ka ES tam ir mazāk nekā 42 miljoni regulāro lietotāju. Regulatori ar ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzēju apspriež, kā to uzskaitīt, jo ir kanāli, caur kuriem var tikai sekot citiem lietotājiem, bet kuros nevar rakstīt.

Jurova netic, ka “Telegram” ir tikai 42 miljoni lietotāju.

“Mēs komisijā esam pārliecināti, ka šim pakalpojumam jau ilgu laiku ir vairāk nekā 45 miljoni [lietotāju],”

viņa sacīja laikrakstam “Sueddeutsche Zeitung”. Sociālo tīklu, īpaši “Telegram”, ļaunprātīga izmantošana ir “milzīga problēma, galvenokārt Baltijas valstīs, Polijā, Bulgārijā,” sacīja Jurova.

Pēc viņas teiktā, Krievija izmanto šo pakalpojumu, lai izplatītu nepatiesu informāciju krievvalodīgo iedzīvotāju vidū. Mērķis ir ietekmēt [sabiedrisko] domu par labu Putinam.

Papildu bažas ES iestādēm rada fakts, ka Krievijas izlūkdienesti izmanto “Telegram”, lai atrastu aģentus un nosūtītu norādījumus par sabotāžu. Piemēram, pagājušajā gadā Polijā tika arestēta 16 cilvēku grupa, kas tika savervēta organizēt dedzināšanas uzbrukumus, izspiegot militārus objektus un Rietumu ieroču piegādes Ukrainai. Šogad Vācijā par spiegošanu tika arestēti divi cilvēki ar Vācijas un Krievijas pilsonību.

Arī neseno ugunsgrēku metālapstrādes rūpnīcā Berlīnē, iespējams, organizēja Krievijas diversanti vai Krievijas izlūkdienestu savervēti cilvēki.

Francija, Vācija un Polija ir pakļautas spēcīgam dezinformācijas spiedienam, sacīja Jourova, jo īpaši tāpēc, ka Francijā pēc mēneša notiks parlamenta vēlēšanas, bet Polijā – 2025. gadā. Veicot hibrīdkaru, Putins cenšas ietekmēt vēlēšanas, cerot gūt dividendes gadījumā, ja valdošajās aprindās notiktu izmaiņas, brīdināja Eiropas komisāre.