Nausēda nobažījies par lēno karavīru skaita pieauguma tempu Lietuvā

"Lai risinātu aizsardzības un drošības problēmas, tuvākajā nākotnē, visticamāk, būs jāpieliek maksimālas pūles. Reaģējot uz mainīgo ģeopolitisko situāciju, mēs esam daudz paveikuši. Lietuvā ir izvietota NATO pastāvīgās klātbūtnes kaujas grupa, un tajā pastāvīgi notiek ASV spēku un NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas rotācija. Mēs arī sagaidījām pirmos Vācijas brigādes karavīrus, kas tiks izvietoti Lietuvā. Viļņas NATO samitā tika apstiprināti jauni reģionālās aizsardzības plāni un rotācijas gaisa aizsardzības modelis," uzskaitīja Nausēda.

"Vissvarīgākais ir tas, ka pēc ilgstošas vilcināšanās mēs beidzot ieguldām līdzekļus mūsu pašu drošībā. Jau šodien mēs aizsardzībai tērējam vairāk nekā 2,7% no IKP," viņš norādīja.

Savā piektajā uzrunā par stāvokli valstī Nausēda uzsvēra, ka nepieciešams turpināt stiprināt valsts aizsardzību, pievēršot uzmanību ne tikai aktīvās rezerves apmācībai, bet arī profesionālā militārā dienesta pievilcības palielināšanai.

"No otras puses, profesionālajā militārajā dienestā karavīru skaits pēdējo četru gadu laikā ir palielinājies tikai par 6%. Militāro dienestu rekrutēšana notiek lēni un nesasniedz izvirzītos mērķus. Mums vēl vairāk jāpievērš uzmanība aktīvās rezerves apmācībai, profesionālā militārā dienesta pievilcības palielināšanai un karavīru un virsnieku sociālo garantiju uzlabošanai," paziņoja Lietuvas prezidents.

"Lai paplašinātu, pārstrukturētu, modernizētu un apgādātu Lietuvas bruņotos spēkus ar modernākiem ieročiem, kā to ieskicējusi Valsts aizsardzības padome, mums būs nepieciešams palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vairāk nekā 3% no IKP. Ir prieks dzirdēt, ka Lietuvas uzņēmēju aprindas ir apvienojušās ap iniciatīvu "Četri procenti aizsardzībai". Šādas iniciatīvas motivē politiķus," novēroja Nausēda.

Prezidents arī vērsa uzmanību uz sabiedrības pilsoniskuma lomu valsts aizsardzības stiprināšanā.

"Valsts aizsardzības gatavība lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības vērtībām. Pilsoniskums, patriotisms un solidaritāte ir balsti konkrētām militārajām, izlūkošanas un politiskajām spējām. Šīs vērtības izriet no stipras, noturīgas identitātes un sabiedrībā dziļi iesakņojušās taisnīguma apziņas," sacīja Nausēda.

"Tikmēr šķelšanās, konfrontācija un atsvešinātība vienmēr būs pretmets jebkādiem centieniem nodrošināt Lietuvas brīvību un neatkarību," viņš uzsvēra.

Pēc Nausēdas domām, sociāli empātiskas valsts veidošana, kuras mērķis ir mazināt atstumtību, tieši veicina nacionālās drošības nodrošināšanu. Vienotības un solidaritātes pakāpe valsts iekšienē dod mums spēku aizstāvēt savas nacionālās intereses ārpus Lietuvas robežām.

"Mēs to skaidri redzam ārkārtīgi svarīgos ārpolitikas jautājumos. Lietuvas iedzīvotāju absolūtais vairākums nešaubās par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu un censties panākt Krievijas sakāvi. Mēs joprojām esam nelokāmi dalības Eiropas Savienības atbalstītāji. Mēs atbalstām spēcīgas eiroatlantiskās saites - Eiropas un Lietuvas drošības stūrakmeni," viņš teica.

Prezidents Nausēda otrdien teica savu piekto ikgadējo uzrunu Seimam.

Konstitūcija paredz, ka valsts vadītājs ikgadējā paziņojumā iepazīstina ar situāciju valstī un Lietuvas iekšpolitiku un ārpolitiku.

Šis ir Nausēdas pēdējais gada ziņojums šajā sasaukumā, taču maijā viņš tika pārvēlēts prezidenta amatā uz vēl vienu piecu gadu termiņu.