Krievijas Centrālā banka: Krievi nolemj slīkt parādos, jo kļuvuši bagātāki (12)

Palielinājies kā hipotekāro, tā arī patēriņa kredītu izsniegšanas biežums, maija rezultātus konstatējusi Centrālā banka. Ar hipotekāro kredītu tas bija gaidāms – no 1. jūlija tiek izbeigta viena no divām populārām atbalsta programmām – “hipotēka ar valsts atbalstu”, kā arī tiek noteikti stingrāki noteikumi citai programmai – “ģimenes hipotēkai”.

Līdz ar to aizņēmēji ir centušies paņemt hipotekāro kredītu vēl pirms atbalsta programmu izmaiņām, tā rezultātā būtiski pieaudzis hipotekārās kreditēšanas portfelis – līdz 19,2 triljoniem rubļu (202 miljardiem eiro).

Savukārt patēriņa kreditēšanas apjoma straujais pieaugums gan ir bijis pārsteigums – maijā tas pieaudzis par 2%, kas ir vēl vairāk nekā aprīlī, kad kāpums bija 1,8%. Kopumā patēriņa kredītu portfelis kopš gada sākuma pieaudzis par 8%, kas ir par 1,5 reizēm vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Krievijas Centrālā banka kreditēšanas apjoma pieaugumu saista ar iedzīvotāju ienākumu kāpumu, pateicoties kuram saglabājas augsta patērētāju aktivitāte. Maijā tas varētu būt saistīts ar sezonāliem izdevumiem atvaļinājumiem.

“Ir pazīmes kas liecina, ka cilvēki varētu ņemt patēriņa kredītus tāpēc, ka ir bezprocentu periods, taču pēc tam seko augstas procentu likmes, kas kavē kredītu priekšlaicīgu atmaksu,” norāda Centrālā banka.

Šīs iestādes pārstāvji norāda, ka “Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir tik ļoti pieauguši, ka pilnīgi pietiek kā iekrāt pašiem, tā apkalpot savus kredītus, tieši tāpēc ir auguši arī Krievijas iedzīvotāju noguldījumi bankās – par 8,7% kopš gada sākuma”.

Eksperti norāda, ka iedzīvotāji, saņemot lielākus ienākumus, vairāk domā par kredītiem, arī neraugoties uz augstākām procentu likmēm. Tiek runāts, ka Krievijā rodas jauna “vidējā klase”, kurā ietilpst pārstrādes rūpniecībā, IT un būvniecībā strādājošie – viņiem līdz šim kredīti nebija pieejami, taču tagad situācija mainījusies.

Tomēr Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina norāda, ka kredītus ņem arī iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

“Tas ir paradokss, taču cilvēki ņem kredītus arī tādēļ, ka dzīves līmenis ir slikts. Pietrūkst ienākumu, lai samaksātu rēķinus, ir bezizeja. Kredītus ņem arī tāpēc, ka dzīve laba – ir vēlme uzlabot savu dzīvi tagad, un ir pārliecība par saviem ienākumiem nākotnē,” saka Nabiuļļina.