Raujamies vienā vai vairākos darbos, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk un spētu bez bažām segt komunālo pakalpojumu un kredītu maksājumus, varētu atļauties ceļot un varbūt arī ko uzkrāt bērnu nākotnei un pārtikušākām vecumdienām. Bet tas viss var aprauties vienā mirklī – tromba, avārijas, novēloti atklātas slimības dēļ utt. Kad tā stunda sitīs, nezina neviens. Jautājums, vai savā ikdienas skrējienā aizdomājamies, kā pēkšņa mūsu došanās mūžībā varētu ietekmēt mūsu ģimenes locekļu spēju savilkt galus?

Lieliskā gadījumā ikvienam no mums būtu augsti ikmēneša ienākumi, simtiem tūkstoši eiro uzkrājumā un/vai ieguldīti, piemēram, kapitāla tirgū, ir savā īpašumā māja vai dzīvoklis, auto un nekādu kredītsaistību. Diemžēl vismaz Latvijas gadījumā šādā situācijā nav lielākā daļa iedzīvotāju. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vēl 2022. gadā 11% mājsaimniecību bija saņēmušas regulāru naudas palīdzību no citām mājsaimniecībām (par pagājušo gadu datu vēl nav).

Viens no veidiem, kā nodrošināt dzīves kvalitātes nemazināšanos ģimenes locekļiem pēc mūsu aiziešanas, ir iekrāt pietiekami lielu kapitālu dzīves laikā. Tādējādi tuvinieki varētu ar šiem līdzekļiem vismaz kādu laiku segt to starpību, kas būs radusies jūsu ienākumu iztrūkuma dēļ. Protams, jārēķinās, ka mantojuma lietas vešana aizņem laiku.

Runājot par to, cik lielam jābūt tā dēvētajam drošības spilvenam, kas paredzēts negaidītiem izdevumiem, piemēram, darba zaudēšanai, medicīniskām ārkārtas situācijām vai lieliem mājas remontiem, parasti finanšu eksperti iesaka izveidot uzkrājumus trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā.

Tomēr skaidrs, ka to uzkrāt vidējam Latvijas iedzīvotājam nav ne viegli, ne ātri. Turklāt apgādnieka nāves ietekme šajos aprēķinos nav paredzēta – to savukārt vērtē dzīvības apdrošināšanas eksperti. Aplūkosim viņu aprēķinus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X