Krievijas ekonomikai draud bojāeja, brīdina Centrālās bankas pārstāvis (19)

Kā viņu citē “The Moscow Times”, problēmas ar maksājumiem ir jārisina pēc iespējas ātrāk, nemeklējot risinājumus novecojušos mehānismos.

“Tas, kas mums vakar šķita nepopulārs, piemēram, valūtas maiņa, klīringa sistēmas, kriptovalūtu izmantošana, – tas viss ir jāmēģina, jācenšas adaptēties. Ja nebūs normālu norēķinu par produkciju ārējā tirdzniecībā, tad tas mūsu eksporta un importa atkarīgajai valstij nozīmēs bojāeju,” teica Čistjuhins.

Krievijas kompānijas jau kopš ziemas sākuma ir saskārušās ar maksājumu problēmām. Tās sākās drīz pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paplašināja ASV Finanšu ministrijas pilnvaras un ļāva atslēgt no dolāru sistēmas jebkuru banku pasaulē, kas palīdz Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam. Tādējādi Krievijas maksājumus sāka bloķēt Turcijas un Apvienoto Arābu Emirātu bankas, kas ir galvenie paralēlā importa mezgli Krievijā. Drīzumā finanšu blokādei pievienojās arī Ķīnas bankas.

Pavasara sākumā Ķīna faktiski apturēja 80% norēķinu starp abām valstīm. Bija cerības, ka situācija “radikāli uzlabosies” pēc diktatora Vladimira Putina vizītes Ķīnā, taču tā neko nemainīja. Lai arī Putins un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins apsprieda izolētu Ķīnas banku sistēmu tīkla izveidi, kas ļautu bez traucējumiem norēķināties ar Krieviju, šī potenciālā banku tīkla mērogs bija ievērojami mazāks, nekā bija cerējusi Krievijas puse. Maija beigās naudas pārvedumus no Krievijas sāka bloķēt arī Kazahstānas bankas, kuras sūdzējās, ka “Bank of China” regulāri atgriež Kazahstānas maksājumus, jo tie ir saistāmi ar sankcionētajām Krievijas precēm.

12. jūnijā ASV noteica papildu sankcijas pret Maskavas biržu un tās galvenajām norēķinu struktūrām, pēc kā biržas darījumi ar ASV dolāriem, eiro un Honkongas dolāriem tika apturēti. Tāpat sankcijas tika noteiktas pret “Sberbank” meitaskompānijām Ķīnā un Indijā, VTB meitasuzņēmumiem Ķīnā, Indijā un Honkongā, kā arī pret “Promsvjazbank” Ķīnas, Indijas un Kirgizstānas filiālēm. Tāpat ASV paplašināja Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa definīciju, kas atsevišķām finanšu organizācijām draud ar atslēgšanu no pasaules dolāru sistēmas. Tagad sankciju sarakstos ir kompānijas, kas pat nav tiešā veidā saistītas ar militārās produkcijas ražošanu.

Tādējādi janvārī – aprīlī preču imports uz Krieviju samazinājās par 9%. Paredzams, ka jaunās sankcijas Krievijas ekonomikai var atņemt vēl 15-20% importa. Analītiķi norāda, ka jaunās ASV sankcijas izdara spiedienu uz Krievijas banku filiālēm draudzīgajās valstīs, kas ievērojami apgrūtinās importētāju adaptēšanos jaunajai situācijai.