Vienā no skaistumkopšanas saloniem Rīgā ir iespējams norēķināties par pakalpojumiem kriptovalūtā. TVNET+ pētīja: cik tas ir izdevīgi tirgotājiem un kādēļ šādi risinājumi Latvijā netiek ieviesti it visur? Turklāt no 30. jūnija Latvijā, kā arī visā Eiropas Savienībā (ES) sāk darboties jaunais Eiropas kriptoaktīvu regulējums. Vieni eksperti šo regulējumu atbalsta un paredz nozares uzplaukumu, taču citi uzskata, ka vietējā tirgū kriptovalūtas gaida bēdīgs liktenis. 

Izdevīgs instruments

No nodokļu likumdošanas viedokļa norēķini kriptovalūtā ir leģitīmi, tomēr jāņem vērā grāmatvedības uzskaites specifika. VID skaidro: tā kā kriptovalūta nav oficiāla valūta Latvijā un tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tad to grāmatvedībā uzskata par preci. Piemēram, ja uzņēmumam ir kriptovalūta (kas jāuzskaita krājumu sastāvā), tad, nopērkot par to preces savam veikalam, kriptovalūtu apmaina pret šo iegādāto preci. No viena krājuma posteņa rodas cits krājuma postenis.

Cik daudzi veikali un citi tirdzniecības punkti Latvijā pieņem maksājumus kriptovalūtā, VID atbildi nesniedz. Šādas statistikas nav arī Latvijas Blokķēžu asociācijai.

SIBI īpašniece Kristīne Krama sarunā ar TVNET+ norādīja, ka no finansiālā skatupunkta kriptovalūtu maksājumu pieņemšana ir izdevīga. Ieviest šādu pakalpojumu nav sarežģīti, bet tas noteikti prasa vismaz pamatzināšanas un sapratni par kriptovalūtām, un noteikti regulāru informācijas pārvaldīšanu un sekošanu līdzās izmaiņām likumdošanā gan vietējā gan starptautiskā līmenī.

Finanšu tehnoloģiju investors un kriptovalūtu eksperts Aleksejs Petrovs stāsta: "Ja tirgotājs pieņem maksājumu kartes, tad no viņa tiek iekasēti 1 līdz 3,5% komisijas maksa par katru operāciju atkarībā no apgrozījuma. Lai uzstādītu un uzturētu termināli, arī jāmaksā ikmēneša maksa. Norēķini kriptovalūtā ir lētāki un ērtāki - nav jāmaksā bankām."

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X