Francijā pirms vēlēšanām vadībā galēji labējie, liecina aptaujas

Par kreiso aliansi gatavi balsot 29%, bet prezidenta Emanuela Makrona centristiem - 20% vēlētāju.

Vēlēšanu pirmā kārta notiks 30.jūnijā, bet otrā - 7.jūlijā.

Pat pieredzējušiem Francijas aptauju veicējiem ir grūti interpretēt šo pamata atbalsta līmeni galīgajos rezultātos, jo 7.jūlijā vēlēšanu otrajā kārtā daļai vēlētāju būs atkal jāizdara jaunas izvēles.

Korekcijas iznākumā var radīt vēlētāju aktivitāte, kas varētu būt augstāka par pēdējā laikā pieredzēto.

Balsošanā grasās piedalīties aptuveni divas trešdaļas vēlētāju, un, ja šī prognoze piepildīsies, gaidāmajās vēlēšanās būs augstākā vēlētāju aktivitāte kopš 1997.gada.

Galēji labējā RN no parlamenta 577 vietām varētu izcīnīt 250 līdz 305 vietas, un tas nozīmē, ka tai varētu izdoties nodrošināt absolūto vairākumu, ceturtdien liecina aptauju centra "Harris Interactive Toluna" prognozes.

Atbilstoši pētījumu centra "Ifop-Fiducial" aplēsēm RN varētu tikt pie 260 mandātiem.

Atkarībā no tā, kādi būs rezultāti, prezidents Makrons varētu nonākt saspringtā "līdzāspastāvēšanā" ar premjerministru no oponentu partijas vai ar parlamentu, kas vismaz gadu nespēs izveidot stabilu vairākumu.

Izsludinot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijā uzvarēja RN, Makrons cerēja, ka vēlētājiem tiks apliecināta izvēle - vai tie vēlas atdot Franciju galēji labējiem.

Taču trīs nedēļas ilgusī zibenskampaņa "nespēja mainīt galvenās tendences", laikrakstam "Le Monde" sacīja "Ipsos" direktora vietnieks Briss Tentirjē, atzīstot, ka "RN bloks ir neticami spēcīgs".

RN cita starpā arī deklarējusi, ka nepiekritīs veidot valdību bez absolūtā vairākuma, šādi paverot iespēju, ka neviens politiskais spēks nespēs premjerministru noturēt amatā.