Piecas tonnas zemeņu, 35 000 sviestmaižu, 30 000 eklēru, 1400 omāru, 2,5 tonas stores ikru un 1400 kilogrami kūpināta laša, kas tiek apmazgāti ar 150 000 pudelēm šampanieša. Katru gadu piecu dienu laikā Karalisko Askotu apmeklē 300 000 viesu, un šogad starp viņiem biju arī es! Tā sakot, piepildīju savu mazo sapnīti. Kā tur gāja un cik tas viss izmaksāja, labprāt padalīšos...

Dodoties ar vilcienu, kas vienā virzienā izmaksā 15,70 mārciņas (18,68 eiro), ko izvēlējos arī es, ceļā pavadīsi aptuveni stundu un iebrauksi pašā Askotas t.s. centrā, kur tad jārēķina, ka jāmēro vēl neliels gabals ar kājām. Var doties arī ar autobusu par 2-3 mārciņām, bet brauksi 2 reizes ilgāk, turklāt, ja vēl, nedod Dievs, ir saplīsis kondicionieris, ierodies glaunajā pasākumā sasēdējis drēbes, sasvīdis un jau «uzvilcies». Es ieteiktu padomāt par komfortu!

Pazaudēties šajās dienās Londonā nav iespējams, jo, kā ieej metro vai dzelzceļa stacijā un ieraugi cepuru parādi, tā burtiski seko tai pa pēdām. Tā tevi aizvedīs, kur vajag!

Askota katru dienu ir atvērta jau no 10:30, kad, kā viņi pieklājīgi raksta, «vari doties un baudīt brokastu atmosfēru», bet pārsvarā visi cenšas ierasties uz plkst. 14:00, kad ar ovācijām un himnu «God Save the King» tiek sagaidīta karaliskās ģimenes kariete. Tas nozīmē, ka drīz sāksies arī pašas sacīkstes. Jāpiebilst, ka zonā, kur var ierasties ar piknika grozu (daudzi izmanto koferus, kuros salikti visi pasaules labumi) dzīvība jau sākas krietni, krieti agrāk un beidzas, arī... vislaicīgāk.

Mēs izbraucām laikus, bet varējām arī to darīt mazliet vēlāk (vilcieni iet ik pa 30 minūtēm) un ieiet stacijas veikaliņā pēc atsvaidzinošiem dzērieniem vai ko uzkožamu. Zinot, ka tur cenas ir augstākas par ierasto, daudzi vilcienā piekopa ieturēšanas vai iesildīšanās praksi.

Tā teikt, kolīdz vilciena durvis ciet, vagonā tuvāk un tālāk atskan pudeļu korķu paukšķi vai bundžiņu ataisīšanas čūksts...