Eiropa ir gatava konfiscēt maksājumus “Gazprom” par Krievijas gāzi (3)

Saskaņā ar aģentūras avotu teikto, konfiscēt naudu, ko Eiropas uzņēmumi maksā par Krievijas gāzi, cenšas Polijas enerģētikas koncerns “Orlen”. Apmēram pirms mēneša tas nosūtīja vēstules Austrijas OMV, Ungārijas MVM CE Energy un Slovākijas SPP – trim uzņēmumiem, kas turpina saņemt “Gazprom” gāzi.

Vēstulēs “Orlen” atsaucas uz tiesas spriedumu Varšavā un nepieciešamību kompensēt zaudējumus, kas Polijas uzņēmumam radušies, kad 2022. gadā Krievija pārtrauca piegādāt gāzi.

“Orlen” meitasuzņēmums “Europol Gaz”, kas pārvaldīja “Jamalas-Eiropas” gāzesvada Polijas posmu, 2023. gada maijā iesūdzēja “Gazprom” tiesā par 6 miljardiem zlotu jeb 1,45 miljardiem dolāru, pieprasot kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies līguma pārkāpuma dēļ. Tagad “Orlen” cenšas piedzīt naudu, kas pienākas “Gazprom”. No Ungārijas MVM CEEnergy Polijas uzņēmums pieprasa 350 miljonus ASV dolāru, aģentūrai Reuters pastāstīja kāds avots.

Lai izvairītos no maksājumu bloķēšanas, uz ko “Gazprom” varētu reaģēt, pārtraucot piegādes, Ungārijas iestādes steidzami pieņēma regulu, kas aizsargā gāzes norēķinus no trešo valstu prasībām. Līdzīgu likumu pieņēma arī Slovākijas parlaments, šonedēļ ziņoja SPP: saskaņā ar šo dokumentu ir aizliegts arestēt gāzes pārvades sistēmā esošo gāzi vai maksājumus par to.

Tomēr Krievijas gāzes piegāžu nākotne ES un maksājumi par tām joprojām ir neskaidri, sacīja “Alfa Bank” analītiķis Ņikita Blohins. Papildus Polijas uzņēmumam “Orlen” arī Vācijas koncerns “Uniper”, kas agrāk bija lielākais “Gazprom” klients Vācijā un viens no investoriem Nord Stream-2 projektā, var censties panākt maksājumu arestu.

Jūnija sākumā Stokholmas Starptautiskā arbitrāžas tiesa apmierināja “Uniper” prasību pret “Gazprom” un piesprieda Krievijas uzņēmumam samaksāt vairāk nekā 13 miljardus eiro (14 miljardus ASV dolāru) par gāzes piegādes pārtraukšanu Vācijai. Saskaņā ar šķīrējtiesas spriedumu visi līdzekļi, ko varēs atgūt no “Gazprom”, nonāks tieši Vācijas valdībai, kas kļuva par “Uniper” īpašnieci pēc tam, kad uzņēmums bija uz bankrota robežas.

Joprojām pastāv risks, ka maksājumiem “Gazprom” varētu tikt piemēroti pagaidu pasākumi, teica Blokins: tas varētu notikt, jo īpaši Austrijā, kur valsts gāzes operators OMV maija beigās ziņoja par mēģinājumiem “pārtraukt” maksājumus “Gazprom”.

Blohins brīdina, ka pašreizējā situācija piespiedīs Krievijas uzņēmumam turpmāk ierobežot savu darbību Eiropā.

Pagājušajā gadā “Gazprom” Eiropas tirgum piegādāja tikai 28 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir mazākais apjoms kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām. Kopējais eksporta apjoms bija tikai 69 miljardi kubikmetru, kas ir zemākais rādītājs kopš 1985. gada. Pirmo reizi kopš 90. gadu beigām “Gazprom” pabeidza gadu ar neto zaudējumiem saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS), un to apjoms – 629 miljardi rubļu – bija lielākais uzņēmuma vēsturē.