ES neizdodas iekustināt strupceļā nonākušās Serbijas un Kosovas sarunas

Trešdien Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas premjerministrs Albins Kurti atsevišķi tikās ar ES pārstāvjiem, taču, kā norādīja bloka augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, jautājumā par abu valstu iepriekš noslēgtās vienošanās īstenošanu progresu nebija iespējams panākt.

Sarunas starp Serbiju un Kosovu par attiecību normalizāciju pērn faktiski nonāca strupceļā.

Samita laikā Ziemeļmaķedonijā 2003.gada martā Vučičs atteicās parakstīt ASV un ES atbalstīto līgumu, žēlojoties par "labās rokas sāpēm", kas, domājams, nerimšoties "gadiem".

Lai gan diplomāti aicina ķerties pie vienošanās ieviešanas dzīvē, abas puses neparakstīto līgumu negrasās pildīt.

Borels uzsvēra, ka ES joprojām pieliks visas pūles, lai panāktu Serbijas un Kosovas attiecību normalizāciju.

Viņš jau nākamnedēļ pieņems abu pušu pārstāvjus Briselē.

Vučičs neveiksmē vainoja Kurti, kurš "nav uzdrošinājies" tikties ar serbu līderi.

Savukārt Kurti, norādīja, ka izvirzījis priekšnoteikumus, lai tiktos ar Vučiču.

Cita starpā viņš pieprasījis izdot Kosovas serbu partijas bijušo vicepriekšsēdētāju Milanu Radoiču, kurš atzinies, ka komandējis bruņotos kaujiniekus, kuri pagājušā gada septembrī uzbruka Kosovas policijas patruļai.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu un kūda 120 000 lielo serbu minoritāti, kas pamatā kompakti mīt Kosovas ziemeļdaļā, nepakļauties Prištinas varasiestādēm.