/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2021/05/07/13766248t1hf625.png)
"Pārāk svarīga, lai pieļautu tās izgāšanos" – šī pieņēmuma dēļ Francija jau ilgstoši ir guvusi labumu no procesuāliem trikiem, kas ļauj tai strādāt ar deficītu ievērojami virs Eiropas Komisijas fiskālajos noteikumos pieļautā. Tā kā pat galēji labējā valdība neuzdrošinātos apdraudēt šo priviliģēto statusu, investorus visvairāk satrauc politiskais strupceļš.
Bijušais Francijas prezidents Valerī Žiskārs d'Estēns, būdams finanšu ministrs 60. gados, skaļi raksturoja Amerikas pasaules rezerves valūtas emitenta statusu kā "pārmērīgu privilēģiju". Taču viņa apzīmējums vienlīdz labi attiecināms arī uz paša valsts pozīciju Eiropas monetārajā savienībā.
Neraugoties uz pastāvīgi pieaugošo budžeta deficītu, Francija jau ilgstoši ir varējusi aizņemties līdzekļus gandrīz tikpat lēti, cik fiskāli piesardzīgā Vācija. Obligāciju tirgus pagājušā mēneša beigās pat ignorēja S&P pazemināto Francijas valsts parāda reitingu, liekot noprast, ka Francija kaut kādā veidā ir imūna pret ierasto kredītdisciplīnu.