/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
1. jūlijā prezidēšanu Eiropas Savienības Padomē pārņems Ungārija, pēdējo gadu dumpinieciskākā dalībvalsts. Vai tās strīdīgā nostāja tādos jautājumos kā migrācija un atbalsts Ukrainai turpmākajos sešos mēnešos būtiski ietekmēs ES iesākto progresu?
Ja kādam vēl bija šaubas, vai Orbāns jūtas kā šīs okeāna puses Donalds Tramps, tad ziniet, ka Ungārijas izvēlētais moto savai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē ir “Make Europe Great Again” (atkal padarīsim Eiropu lielisku). Prezidentūra ES Padomē gan nenozīmē, ka Orbāns būs Eiropas līderis, taču viņa valdībai un ierēdņiem būs iespēja noteikt konkrētās institūcijas darba prioritātes un pārraudzīt likumprojektu saskaņošanas procesus, kam nebūt nav mazsvarīga loma.
Teorētiski valstij, kas prezidē ES Padomē, pildot pienākumus, būtu jāievēro neitralitāte un jānoliek malā nacionālās intereses, taču šajā gadījumā daudzi bažījas, ka turpmākos sešus mēnešus šī pozīcija kalpos par Orbāna politisko kampaņu. Viens no praktiskiem veidiem, kā savas nacionālās intereses tomēr būtu iespējams demonstrēt, ir, nosakot prezidentūras prioritātes.