Prezidents administratīvi teritoriālo reformu vērtē kā nepabeigtu (1)

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidents akcentē, ka likuma grozījumi bija nepieciešami, lai pabeigtu darbu pie jautājuma par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.

Satversmes tiesa (ST) 2021.gada 28.maijā pasludināja spriedumu, kurā tā atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei. Rinkēvičs uzskata, ka tādējādi likumdevējs nedrīkstēja kavēties ar grozījumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pieņemšanu, un "grozījumi bija izsludināmi".

Vienlaikus Rinkēvičs atzīmē, ka likuma izstrādes gaitā tajā tika iekļauti deputātu priekšlikumi neapvienot Augšdaugavas, Jelgavas, Dienvidkurzemes, Rēzeknes un Ventspils novada pašvaldības ar tām blakus esošajām valstspilsētu pašvaldībām.

Apvienošanu bija iecerēts īstenot 2029.gadā, un tās rezultātā katrā no šiem novadiem būtu administratīvi teritoriālās reformas kritērijos paredzētais reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, taču atbilstoši pieņemtajam likumam 2029.gadā saglabāsies novadi bez reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centriem, norāda Valsts prezidents.

Rinkēviča ieskatā, šajā jautājumā likumdevējs jeb Saeima darbu pie administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas un tās mērķu sasniegšanas vēl nav pabeidzis. Kā norādījusi ST, tieši tāds modelis, kas ietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru katra novada teritorijā, var nodrošināt ilgtspējīgu reģionu attīstību, tādēļ likumdevējam nepieciešams pārliecināties, ka novadiem, kuros šobrīd nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centru, tiek sniegtas līdzvērtīgas attīstības iespējas.

Kā ziņots, Saeima 13.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nosakot Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021.gada 1.oktobrim bija jāorganizē publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai.

Organizētās aptaujas rezultāti parādīja, ka gadījumā, ja administratīvi teritoriālās reformas gaitā tiks lemts par Varakļānu novada apvienošanu, iedzīvotāju absolūtais vairākums vēlētos, lai tas būtu Madonas novads.

Varakļānu novads bija vienīgā pašvaldība, kuras apvienošana ar kādu no kaimiņu novadiem bija palicis neatrisināts jautājums.

VARAM, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas mērķus, jau pirms dažiem gadiem plānoja Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu un šādu vēlmi vairākās aptaujās pauda arī novada iedzīvotāji, iepriekšējā, 13.Saeima lēma to apvienot ar Rēzeknes novadu. ST atzina, ka 13.Saeimas lēmums neatbilst valsts pamatlikumam.

Likums stāsies spēkā šī gada 30.jūnijā, lai regulētu Varakļānu novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības darba turpināšanu līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī noteiktu 2025.gada pašvaldību vēlēšanu norises un izsludināšanas kārtību attiecībā uz Varakļānu novada un Madonas novada administratīvajām teritorijām.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, tāpat ar pieņemtajiem grozījumiem noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz šī gada 29.oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.

Iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības pašvaldības komisijas sēdē izskanēja, ka valdība par Garkalnes pagasta sadalīšanu varētu lemt, ja būs panākta vienošanās starp Ādažu un Ropažu novadiem.