ES un G7 vienojas par lielu aizdevumu Ukrainai; atmaksa – no iesaldētajiem Krievijas aktīviem

ES samitā ceturtdien Eiropas valstu līderi vienojušies, ka finansējums būs aizdevumu veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem aktīviem, kā arī nākotnes plūsmām. Mērķis ir kopā ar G7 partneriem sasniegt aptuveni 50 miljardus eiro.

"Saskaņā ar ES tiesību aktiem Krievijas aktīviem jāpaliek iesaldētiem, līdz Krievija beigs karu pret Ukrainu un kompensēs tai šī kara radītos zaudējumus," norādīts ES Padomes paziņojumā.

Ārkārtas ieņēmumus no Krievijas iesaldētajiem aktīviem plānots izmantot Ukrainas militārajam atbalstam, tās aizsardzības nozares kapacitātes stiprināšanai un valsts turpmākajai rekonstrukcijai. Pirmā ieņēmumu izmaksa gaidāma jau šovasar.

ES valstu līderi asi nosoda neseno Krievijas karadarbības eskalāciju un jo īpaši pastiprinātos uzbrukumus civiliedzīvotājiem, kā arī civilajai un kritiskajai infrastruktūrai. Šajā kontekstā vadītāji aicina steidzami pastiprināt atbalstu Ukrainas enerģētikas nozarei un aicina Eiropas Komisiju (EK) paātrināt sagatavošanās darbus Ukrainas atbalstam ziemas periodā.

Ukrainai steidzami vajadzīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, munīcija un raķetes, norādīts ES Padomes paziņojumā.

Kā ziņots, ES samitā Briselē ceturtdien apstiprināta vienošanās par bloka augstāko amatu sadali, paziņojuši diplomāti.

Līdz ar to konservatīvās Eiropas Tautas partijas pārstāve Urzula fon der Leiena saglabās Eiropas Komisijas (EK) prezidentes amatu.

Savukārt par Eiropadomes priekšsēdētāju kļūs bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, kas pārstāv sociālistus, bet ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amats tiks Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai, kuru izvirzījuši liberāļi.