Konkurences padome atradusi nepilnības Rīgas Daugavas labā krasta siltumenerģijas iepirkumos (3)

KP rosina pārskatīt pastāvošo Daugavas labā krasta siltumenerģijas iepirkuma modeli, pakāpeniski veicot kopējo tirgus atvēršanu un tādējādi izskaužot priekšrocību radīšanu vienam tirgus dalībniekam.

KP ierosināja tirgus uzraudzību, jo iestādē vairākkārt tika saņemti mazo neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju iesniegumi, kuros norādīta informācija par konkurences ierobežojumiem AS "Rīgas siltums" organizējot siltumenerģijas iknedēļas iepirkumus Rīgas Daugavas labā krasta siltumenerģijas tirgū.

Šobrīd Rīgas Daugavas labajā krastā siltumenerģijas iknedēļas iepirkšana ir sadalīta divās daļās - konkurences un monopola zonās - pastāvot divām paralēli pastāvošām tirgus daļām, norāda KP.

Konkurences zonā tiek izsludināts iepirkums par siltumenerģijas daudzumu, kuru mazie neatkarīgie ražotāji un AS "Latvenergo" piedāvā nākamai tirdzniecības nedēļai. Turpretī monopola zonā jeb otrā iepirkuma daļā nepastāv konkurence, jo atlikušo siltumenerģijas daudzumu piegādā tikai "Latvenergo", nodrošinot "Rīgas siltumam" nepieciešamo siltumenerģijas apmēru.

Ņemot vērā, ka pastāvošajā iepirkuma modelī ekonomiskā pakāpeniskuma princips tiek piemērots tikai konkurējošajai iknedēļas daļai, "Latvenergo" nav stimula piedāvāt zemāku cenu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto tarifu monopola zonā, jo "Rīgas siltums", ņemot vērā iepirkuma modeļa monopola zonu, siltumu iegādājas no "Latvenergo" par noteikto tarifu, lai gan tirgū pastāv lētāks piedāvājums.

KP secināja, ka esošā iepirkuma sistēma nenodrošina pilnvērtīgu un vienlīdzīgu konkurences attīstību, jo "Rīgas siltuma" izveidotais siltumenerģijas iepirkuma modelis rada priekšrocības "Latvenergo", kas izpaužas kā iespēja pārdot saražoto siltumenerģiju abās iepirkuma daļās - konkurences un monopola daļā, ļaujot piemērot atšķirīgas cenas atkarībā no iepirkuma daļas.

"Latvenergo" siltumenerģijas cenai monopola daļā vajadzētu būt vienlīdzīgai ar "Latvenergo" siltumenerģijas cenu konkurences daļā, tādējādi nodrošinot salīdzināmus tirgus apstākļus ar mazajiem neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem un reāliem konkurējošiem tirgus apstākļiem atbilstošu siltumenerģijas cenu monopola daļā.

KP ieskatā "Rīgas siltumam" ir jāveic esošā siltumenerģijas iepirkuma Daugavas labajam krastam modeļa pilnveide, vēršot iepirkumu uz ražošanas efektivitātes un efektīvāko tehnoloģiju izmantošanu, tostarp dažādu tehnoloģiju ietvaros radītā atlikumsiltuma uzņemšanu sistēmā.

KP norāda, ka pakāpeniski būtu veicināma arī kopējā tirgus atvēršana, risinot šo jautājumu kompleksi, gan no lotes dalījumu proporcijas, gan no atlikumsiltuma jautājuma, gan no siltumenerģijas iepirkšanas perioda izmaiņām. KP ieskatā pāreja uz vienotu apjomu jeb iespēju palielināt siltumenerģijas iepirkuma proporciju konkurences daļā ļautu tirgum pašregulēties. Tādējādi pakāpeniski mazajiem neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem būtu stimuls attīstībai un siltumenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai konkurences zonā.

Lai uzlabotu pastāvošo siltumenerģijas iepirkuma modeli, KP aicina "Rīgas siltumu" konsultēties ar nozari par abpusēji labākā risinājuma panākšanu un piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai uzlabotu siltumenerģijas iepirkuma modeli. Tādējādi nodrošinot ne vien efektivitāti, ilgtspēju, siltumenerģijas ražotāju attīstības iespējas un pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību, bet arī iespējami zemāko gala cenu patērētājiem.

Papildu KP aicina "Rīgas siltumu" veicināt sadarbību ar SPRK un apsvērt nepieciešamību papildināt metodikas, ņemot vērā plānotās "Rīgas siltuma" izmaiņas siltumenerģijas iepirkuma modelī, gan uzlabojot jaudas maksas definīciju, gan ņemot vērā siltuma ražotāju tehniskās iespējas un novēršot iespējamu diskrimināciju starp tirgus dalībniekiem ar salīdzināmām tehniskām iespējām, gan apsverot iespējamās nepieciešamās nākotnes izmaiņas saistībā ar balansēšanas pakalpojumu, gan potenciāli plānoto atlikumsiltuma piedāvāšanu tirgū.

Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par klimata un enerģētikas politikas jomu ir pienākums izvērtēt, kāda siltumenerģija var tikt uzskatīta par atlikumsiltumu un kāds modelis atlikumsiltuma apgūšanai un realizēšanai būtu vispiemērotākais, lai negatīvi neietekmētu konkurenci un radītu ieguvumus gala patērētājiem ar zemāku siltumenerģijas cenu.

Tirgus uzraudzībā tika padziļināti analizēta konkurences situācija par 2020.-2023.gada siltumenerģijas iepirkumu Rīgas Daugavas labajā krastā, tostarp atlikumsiltuma iepirkuma aktualitāte.

Jau vēstīts, ka "Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.septembrim, bija 442,014 miljoni eiro, bet peļņa - 8,652 miljoni eiro. Vienlaikus paša "Rīgas siltuma" apgrozījums bija 442 miljoni eiro, bet peļņa bija 1,84 miljoni eiro. "Rīgas siltums" koncernā ietilpst arī SIA "Rīgas bioenerģija".

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.