/nginx/o/2021/04/20/13737413t1he811.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Šobrīd, kad Eiropas Savienības 27 dalībvalstu vēlētāji ir ievēlējuši 720 nākamā Eiropas Parlamenta deputātus, galvenā uzmanība tiek pievērsta to institūciju komplektēšanai, kas vadīs bloka darbību un noteiks tā stratēģiskās prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem. Šis process prasīs zināmu laiku. Taču līdz gada beigām, pēc visām paredzamajām parlamentārajām ķildām un nemieriem, tam vajadzētu būt pabeigtam.
Kopumā politiskā līdzsvara maiņa Eiropas Parlamentā nebija tik dramatiska, kā daudzi komentētāji gaidīja. Tradicionālo centriski labējo, centriski kreiso un liberālo partiju vietu īpatsvars samazinājās tikai no 59% līdz 56%. Lielākā daļa dramatisko notikumu norisinājās tikai atsevišķās valstīs, tostarp Francijā, kur Marinas Lepēnas "Nacionālā apvienība" pārspēja prezidenta Emanuela Makrona partiju "Renesanse". Lai gan šis iznākums uzreiz neietekmēs ES iestāžu komplektēšanas procesu, politiskās pārmaiņas kādā no bloka galvenajām dalībvalstīm neapšaubāmi laika gaitā varētu radīt lielāku ietekmi.
Atskatoties uz pēdējiem pieciem gadiem, var teikt, ka ES ir pārspējusi gaidītos rezultātus.
Iespējams, tā nav kļuvusi par ģeopolitisko lielvaru, kā to daudzās runās iecerēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, taču tā ir pierādījusi, ka ir efektīva krīžu pārvaldītāja, pārvarot vienu "melno gulbju" krīzi pēc otras (sākot no Covid-19 pandēmijas līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā).