Citadele ekonomists: Mazumtirdzniecībā ir priekšnosacījumi straujākai izaugsmei gada otrajā pusē

Lai arī uzlabojumi mazumtirdzniecībā nenotiek tik strauji, kā gaidīts, tomēr mājsaimniecību finanšu situācija uzlabojas. Vidējā darba alga Latvijā šī gada 1. ceturksnī pieauga par 11% un inflācija maijā Latvijā bija 0%. Tāpat maijā mājsaimniecību noguldījumi un tekošo kontu naudas atlikumi Latvijas komercbankās pieauga par 3,2% salīdzinājumā iepriekšējo gadu. Tas ir straujākais noguldījumu pieaugums Latvijas komercbankās kopš 2023. gada sākuma, un kopš šī janvāra iedzīvotāju uzkrājumi bankās ir pieauguši par gandrīz 250 miljoniem eiro. Vienlaikus eirozonā beidzot ir sācies procentu likmju samazināšanas cikls – ECB 2024. gada jūnijā spēra pirmo soli, samazinot procentu likmes par 0,25%. Saskaņā ar finanšu tirgus prognozēm, līdz šī gada beigām ECB šogad varētu vēl vienu vai divas reizes samazināt procentu likmes, un EURIBOR gada nogalē varētu būt jau tuvu 3%, kas noteikti būtu papildu pozitīvs impulss patēriņa pieaugumam.

Līdz šim patēriņa pieaugumam nav bijis pamats

Lai arī algas Latvijā strauji aug un inflācija ir zema, tomēr algu kāpums vēl pilnībā nav noķēris pēdējos gados notikušo cenu pieaugumu. Kopš 2021. gada sākuma vidējā darba alga Latvijā ir augusi par 33%, savukārt cenas augušas par 35%, tāpēc patēriņa pieaugumam līdz šim nav bijis pamata, un šobrīd mājsaimniecības drīzāk par prioritāti ir izvirzījušas sava finansiālā stāvokļa uzlabošanu. Šīs tendences šogad ir ļoti labi redzamas arī valsts budžetā, kur darbaspēka nodokļu ieņēmumi ir auguši par aptuveni 16%, savukārt patēriņa nodokļu – samazinājušies par vairāk nekā 8%. No visām trim Baltijas valstīm tikai Lietuvā algu pieaugums pēdējos trīs gados ir pārsniedzis cenu pieaugumu, tādēļ mazumtirdzniecības apgrozījums Lietuvā aug jau kopš pērnā gada nogales.

Spekulācijas par PVN celšanu negatīvi ietekmē patērētāju noskaņojumu

Līdz ar finanšu situācijas stabilizēšanos, martā un aprīlī Latvijā bija vērojama arī patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, taču jūnijā patērētāju noskaņojums Latvijā atkal ir jūtami pasliktinājies. Lielā mērā tas ir noticis inflācijas gaidu pieauguma dēļ, ko, visticamāk, izraisīja spekulācijas par iespējamu PVN vai citu patēriņa nodokļu palielināšanu. Iedzīvotāju finanšu situācija Latvijā joprojām ir gana grūta un šāda veida spekulācijas par iespējamu nodokļu celšanu tiek uztvertas ļoti jūtīgi, un tam var būt negatīva ietekme arī uz ekonomikas rādītājiem. Vienlaikus gan maksājumu karšu dati par pirmajām jūnijā nedēļām ir gana pozitīvi un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums jūnijā varētu kļūt straujāks. Pēc manām prognozēm mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šogad varētu pieaugt par aptuveni 2%, tomēr cerēt uz ļoti strauju izaugsmi, visticamāk, nav pamats, jo risku ekonomikā joprojām ir daudz un pēdējos mēnešos uzlabojumi eirozonas ekonomikā ir bijuši nepārliecinoši, un arī ASV ekonomikā ir parādījušās vājuma pazīmes.