Zīgars: Krievijas elite iemācījusies sadzīvot ar karu; sākusi ticēt uzvaras iespējai (39)

Lai gan kara sākumā oligarhi nebija mierā ar Rietumu sankcijām, ar kurām nācās sadzīvot, laika gaitā tie iemācījušies sadzīvot ar esošo situāciju. Zīgars raksta, ka Krievijas elitē dalās domas par konflikta nākotni – daži cer uz Krievijas karaspēka izrāvienu frontē, kamēr citi pārliecināti, ka vairāk par uzvaru Ukrainā Putinam interesē konfrontācija ar Rietumiem, tāpēc viņš, iespējams, varētu pat uzbrukt kādai NATO dalībvalstij. Tikmēr citi uzskata, ka kara turpināšanās saskan ar Putina politiskajām interesēm, tāpēc viņš uzturēs konfliktu visu pie varas atlikušo laiku.

Viena no atšķirīgo viedokļu paudēju nometnēm, kas konfliktu saredz kā vienu no izpausmēm Putina konfrontācijai ar Rietumiem, uzskata, ka Putins, iespējams, ir gatavs uzbrukt NATO valstīm, cenšoties izmantot alianses vājumu, sašķeltību un nogurumu no kara.

“Ir slikti būt par izstumto kā uzvarētājam, bet vēl sliktāk ir būt par izstumto kā zaudētājam. Mums ir jāuzvar šajā karā. Pretējā gadījumā viņi neļaus mums dzīvot. Un Krievija, protams, sabruks,” Zīgaram stāsta kāds Krievijas oligarhs, kura  vārdu viņš neatklāj.

Amatpersonas un biznesa aprindas diskutē par to, vai Harkivas vai Kijivas, kas Putinam ir svarīga kā “Krievijas civilizācijas šūpulis”, ieņemšana būtu uzvara. Daudzi Maskavā uzskata, ka atkārtota ofensīva no Baltkrievijas pret Ukrainas galvaspilsētu būtu veiksmīgāka nekā 2022. gadā, jo Krievijas armija tagad ir lielāka, labāk apmācīta un apgādāta ar ekipējumu, savukārt ukraiņi ir pārāk noguruši un nespētu nodrošināt efektīvu aizsardzību.

Taču ar panākumiem Ukrainas kaujas laukā vien var nepietikt, lai apmierinātu Putinu, jo viņš uzskata, ka Ukrainas fronte ir tikai viens no ceļiem pilnvērtīgā konfliktā ar Rietumiem, norāda viņam tuvi cilvēki. Lai sakautu savus īstos ienaidniekus Vašingtonā un Briselē, Putins var uzskatīt, ka viņam ir jāuzbrūk kādai NATO valstij, raksta Zīgars.

Pēc viena viņa avota domām, visticamākais mērķis varētu būt Igaunija vai Latvija. Tādā gadījumā izmantota jau labi izstrādāta shēma: FSB organizēs lūgumu Kremlim pēc palīdzības no krievvalodīgajiem iedzīvotājiem kādā no valstīm, ko it kā apspiež neonacistiskais režīms; atbildē Krievijas karaspēks šķērsos robežu, ieņemot vairākas pilsētas, piemēram, Narvu Igaunijā. Tas ļaus Putinam pārbaudīt, vai alianses valstis patiešām ir gatavas riskēt izprovocēt Trešo pasaules karu dažu kvadrātkilometru platībā pie Krievijas robežas.

Daudzi Maskavā uzskatot, ka rietumvalstis neriskēs. Viņuprāt, Rietumi esot noguruši un sašķelti, prezidents Džo Baidens un Eiropas līderi ir vāji. Putins varētu sarīkot uzbrukumu vēl šogad, lai mazinātu Baidena pārvēlēšanas izredzes, Zīgaram norāda uzrunātais avots.

Tomēr Rietumi gatavojas šādam notikumu pavērsienam. Militārās aprindas, izlūkdienesti un politiķi šogad vairākkārt ir uzsvēruši, ka Putins varētu sākt konfliktu ar NATO – lai gan viņi lēš, ka tas nenotiks agrāk kā pēc dažiem gadiem. Tomēr tieši par Krievijas elites aprakstīto pieeju janvārī runāja ģenerālis Bens Hodžess, kurš no 2014. līdz 2018. gadam komandēja ASV armiju Eiropā. Krievijas karaspēks varētu uzbrukt Baltijas valstīm un, piemēram, mēģināt ieņemt tā dēvēto Suvalku koridoru – aptuveni 100 kilometrus garu teritoriju starp Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu, caur kuru stiepjas Polijas robeža ar Lietuvu. Pēc tam Maskava varētu paņemt pauzi, lai novērtētu, cik NATO valstis ir gatavas aizstāvēt savus partnerus, teica Hodžess:

“Ja mēs vilcināsimies, neizpildīsim savas saistības saskaņā ar NATO statūtu 5. pantu (saskaņā ar kuru uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām), tas novedīs pie alianses sabrukuma.”

Tomēr karš var vispār nebeigties, jo Putins ir pārāk iemīlējis karu, kas viņam ir palīdzējis mobilizēt sabiedrību, ieslodzīt dažus disidentus, nogalināt citus un padzīt daudzus disidentus no valsts, sacīja kāds Kremlim tuvs uzņēmējs. Karš arī saliedēja eliti, kas tagad jūtas nevēlama Rietumos un kurai Putina varas saglabāšana ir vienīgā cerība uz labāku dzīvi.