Bijušais Baltkrievijas vēstnieks Vācijā atrasts miris pēc pratināšanas VDK (3)

Laikraksts vēsta, ka tā bija pašnāvība: diplomāts, kurš šopavasar atgriezās mājās, neizturēja Valsts drošības komitejas (KGB) spiedienu. “Viņš neizturēja pārbaudes ar melu detektoru un nopratināšanas,” sacīja avoti. Sidorenko astoņus gadus strādāja par vēstnieku Vācijā. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko 11. martā viņu atlaida. Pēc avotu teiktā, diplomātam pēc atgriešanās bija problēmas ar iekārtošanos jaunā darbā.

Informāciju par Sidorenko nespēju iegūt jaunu amatu apstiprināja arī bijušais Baltkrievijas vēstnieks Francijā, opozīcijas līderes Svetlanas Tihanovskas vietnieks Apvienotajā pārejas laika kabinetā Pāvels Latuško. Diplomāts vēlējās tikt iecelts Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, kam viņam bija jānokārto pārbaude ar melu detektoru, Latuško pastāstīja izdevumam “Zerkalo”.

“Cik es noprotu, pirmajā reizē viņam neizdevās to izturēt. Tāpēc radās zināmas grūtības,” sacīja Latuško, piebilstot, ka pēc neizturētā pārbaudījuma Sidorenko kļuva par KGB uzmanības objektu, “kas šodien faktiski pilnībā nosaka ministrijas personāla politiku, pārbaudot darbinieku lojalitāti režīmam”.

Pēc Latuško teiktā, diplomāts nomira veselības problēmu dēļ spēcīga stresa apstākļos. Laikraksts “Pozirk” vēstīja, ka 46 gadus vecā Sidorenko nāves iemesls bija sirdslēkme. Zīmīgi, ka Ārlietu ministrija par “cienījamā kolēģa, Baltkrievijas vēstnieka Vācijā” nāvi ziņoja tikai pēc tam, kad šī informācija parādījās plašsaziņas līdzekļos.

“Denisa Sidorenko nāves apstākļi ir traģiski un simbolizē Aleksandra Lukašenko noziedzīgo režīmu. Ja apsūdzības pret KGB ir patiesas, vainīgie būtu jāiekļauj ES sankciju sarakstā,” laikrakstam “Bild” sacīja Bundestāga deputāts Tomass Hakers.

Sidorenko bija Baltkrievijas vēstnieks Berlīnē no 2016. līdz 2024. gadam un ir publiski iestājies par labu attiecību uzturēšanu ar ES. Pēc Latuško teiktā, diplomāts bija cilvēks no ārlietu ministra Vladimira Makeja komandas. Arī Makejs 2022. gada novembrī nomira mīklainos apstākļos.

Laikraksts “Naša Niva”, atsaucoties uz četriem neatkarīgiem avotiem valsts pārvaldes un medicīnas jomā, ziņoja, ka 64 gadus vecais ministrs varētu būt izdarījis pašnāvību. Makejs tika uzskatīts par “Lukašenko visprorietumnieciskāk noskaņoto sabiedroto” un bija viens no nedaudzajiem, kas pēc protestiem saglabāja savu amatu. Ar viņa starpniecību Baltkrievijas prezidents sazinājās ar Eiropas Savienību un ASV.