Sarunu festivāls LAMPA, kurā piedalās arī nodibinājums “Hospiss LV”, turpinās. Šodien, 6.jūlijā, skaidrosim, ar ko atšķiras veltīgas ārstēšanas pārtraukšana no eitanāzijas, spriedīsim, kā par nāvi runāt ar bērniem, vai kultūra var būt viens no veidiem, kas palīdz izprast saskaršanos ar nedziedināmām slimībām, ļaujot “ieskatīties nāvei acīs” ar kino vai izrādes starpniecību, kā arī jautāsim brīvprātīgajiem, kāpēc viņi savā brīvajā laikā izvēlas palīdzēt mirstošiem cilvēkiem. “Nāves kafejnīcas” atklātās sarunas skaties TVNET tiešraidē! Ja tiešraidei nav skaņas, nospied ar labo pogu uz atskaņotāja un izvēlies Show All Controls/Rādīt visas vadīklas
Diskusija “Pietiek mani mocīt!"
6. jūlijā 12:00-13:30
Vai nāvi iespējams kontrolēt? Lai cik ļoti mēs visi gribētu nomirt sirmā vecumā savā gultiņā, turot mīļa cilvēka roku, nāve pasūtījumus nepieņem, un mēdz pārsteigt visdažādākajos veidos.. vai arī pārsteigt - neatnākot, bet atstājot bezspēcīgā situācijā. Bet kādas ir alternatīvas? Runāsim par to, kādas Latvijā ir iespējas atteikties no veltīgas ārstēšanas, kas piešķir dzīvei dienas, bet neatgriež dienām dzīvību. Kāpēc Latvijā nepastāv iespēja smagi slimiem cilvēkiem izvēlēties eitanāziju, kādi ir ētiskie un medicīniskie apsvērumi šajos jautājumos?
Sarunā piedalās asociētā profesore Signe Mežinska, BKUS Intensīvās terapijas nodaļas pediatrs, docents Reinis Balmaks, Eva Lauska, kuras pieredze, redzot mātes nāves ciešanas, mudina aktīvi cīnīties par veltīgas ārstēšanas pārtraukšanas iespējām. Sarunu vada juriste, "Hospiss LV" līdzdibinātāja Ilze Zosule
Diskusija "Circenītis aizkrāsnē"
6. jūlijā 14:00-15:30
Kā par nāvi runāt ar bērniem. Vai un kā bērnu informēt, ja smagi slims vai mirst viņa ģimenes loceklis, kā arī – ja bērns pats saskāries ar nedziedināmu slimību un nav cerību uz atveseļošanos. Ko teikt un noteikti neteikt bērnam, ja viņa ģimenē “ienākusi” nāve, kā mācīt bērnam sērot.