Vēlētāju aktivitāte Francijā augstāka nekā iepriekšējo reizi

Vēlētāju aktivitāte Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanu pirmajā kārtā līdz plkst.17 sasniegusi 59,39%, pārspējot 2022.gada vēlēšanu kopējo aktivitāti, paziņoja Iekšlietu ministrija. Ņemot vērā balsošanas nozīmīgumu, jau iepriekš tika gaidīta rekordliela vēlētāju aktivitāte.

Vēlēšanu iecirkņos, kas kontinentālajā Francijas daļā durvis vēra plkst.8 (plkst.9 pēc Latvijas laika), līdz plkst.17 aktivitāte par 20 procenta punktiem pārspēja iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti šajā laika posmā.

Līdz plkst.20, kad tiks slēgti iecirkņi, kā lēš ministrija, nobalsot varētu 67,5-69,7% no 49,5 miljoniem balsstiesīgo.

2022.gada vēlēšanu pirmajā kārtā kopumā nobalsoja 47,5% vēlētāju, tādējādi jau tagad ir pārspēta iepriekšējo vēlēšanu aktivitāte.

Vēlēšanu, kurās pirmo reizi valsts vēsturē pie varas varētu nonākt galēji labējā Nacionālā apvienība (RN), iznākums var būtiski ietekmēt Eiropas finanšu tirgus, Rietumu atbalstu Ukrainai un Francijas kodolarsenāla un globālo militāro spēku pārvaldību.

Daudzi franču vēlētāji ir vīlušies par inflāciju un citām ekonomiskajām problēmām, kā arī par prezidenta Emanuela Makrona vadību, kas tiek uzskatīta par augstprātīgu un atrautu no iedzīvotāju ikdienas dzīves. Marinas Lepēnas pret imigrāciju vērstā RN ir izmantojusi šo neapmierinātību, jo īpaši izmantojot tiešsaistes platformas, piemēram, "TikTok", un bija līdere priekšvēlēšanu sabiedriskās domas aptaujās.

Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 7.jūlijā.

Vairums aptauju liecina, ka visvairāk vietu parlamenta apakšnamā izcīnīs Marinas Lepēnas pārstāvētā galēji labējā Nacionālā apvienība (RN), iegūstot 35 līdz 37% balsu. Tomēr nav skaidrs, vai partija spēs sev nodrošināt absolūto vairākumu.

Saskaņā ar aptaujām otrajā vietā atrodas kreiso partiju alianse Jaunā tautas fronte, kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju “Nepakļāvīgā Francija”, komunistus un zaļos un kuru atbalsta 27,5 līdz 29% francūžu.

Tikmēr Makrona pārstāvēto centristu nometne “Renesanses” vadībā var cerēt tikai uz 20 līdz 21% balsu.

Tādējādi pastāv iespēja, ka Francija iegūs darba nespējīgu parlamentu, kas izraisīs politisko haosu, brīdina riska konsultāciju uzņēmuma “Eirāzijas grupa” Eiropas nodaļas vadītājs Mudžtaba Rahmans, piebilstot, ka šādai strupceļa situācijai mūsdienu Francijas vēsturē nav precedenta.

Balsot aicināti aptuveni 49 miljoni balsstiesīgo vēlētāju. Pirmie rezultāti gaidāmi ap plkst. 20.00.

Šorīt jau ir nobalsojuši vairāki vadošie politiķi, tostarp bijušie prezidenti Nikolā Sarkozī un Fransuā Olands. Nicā vēlēšanu iecirkņa vadītājam ar uzbruka kāds darbinieks, kurš vēlējās novērst vēlēšanu iecirkņa atvēršanu. Policija uzbrucēju arestēja.

Francijā parlaments (tāpat kā prezidents) parasti tiek ievēlēts divās balsošanas kārtās. Tā ir absolūtā vairākuma sistēma, kas nozīmē, ka no katra no 577 vēlēšanu apgabaliem Nacionālajā asamblejā var ievēlēt tikai vienu personu. Tikai tad, ja kāds kandidāts iegūst absolūto vairākumu pirmajā balsošanas kārtā, otrā balsošanas kārta tiek atcelta.

Prezidents Emanuels Makrons 2024. gada 9. jūnijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās cieta vēsturisku sakāvi – par viņa partijas sarakstu nobalsoja tikai 14,6% vēlētāju, bet par Nacionālo apvienību (RN) – 31%. Cits galēji labējais formējums – partija Reconquête – saņēma vairāk nekā piecus procentus balsu. Makrons tagad vēlas pārvērst jaunās vēlēšanas par referendumu pret vai par labu “Rassemblement National”.

Makrons būs valsts prezidents līdz 2027.gadam un būs atbildīgs par ārpolitiku un aizsardzību, taču viņa prezidentūra tiktu vājināta, ja RN uzvarēs un pārņems varu valdībā un iekšpolitikā.