:format(webp)/nginx/o/2024/06/30/16192070t1he152.jpg)
Ziemeļatlantijas alianse ir paudusi “nopietnas bažas”, jo uzskata, ka Krievija ir spējusi mīnēt kritiski svarīgu zemūdens infrastruktūru Ziemeļjūrā, vēsta “The Times”. Aizdomas balstās uz datiem, kas iegūti no uzņēmumiem, kuri pārvalda galvenās naftas un gāzes platformas, cauruļvadus, elektrības un telekomunikāciju kabeļus.
“Sabotāža pret Nīderlandes vai Beļģijas kabeļiem vēl nav konstatēta, taču pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uz kāda britu kabeļa konstatēti sprāgstvielu klātbūtnes gadījumi,” izdevumam sacīja Beļģijas jūras drošības vienības pārstāvis Tomass de Špīgelers.
Beļģijas izdevums “De Tijd” analizēja jūrniecības žurnālus un publicēja pētījumu, saskaņā ar kuru vairāk nekā 160 Krievijas civilo kuģu pēdējo desmit gadu laikā veikuši 945 aizdomīgus manevrus, no kuriem 749 reģistrēti kilometra rādiusā no cauruļvadiem Ziemeļjūrā. Vēl 72 aizdomīgas darbības notikušas ap elektrības kabeļiem, bet pārējās 124 – ap telekomunikāciju kabeļiem.
Nothing to see here. Just perfectly normal russian bottom trawling back and forth repeatedly just on top of the main fiber optic internet cable between Svalbard and the Norwegian mainland. From NRK. pic.twitter.com/Cbc77B5oP5
— Per-Erik Schulze (@PerErikSchulze) May 26, 2024
Izdevums vēsta, ka kopš gada sākuma Krievijas traleris “Kapitan Sokolov” un vēl četri kuģi, šķērsojot galvenos cauruļvadus un kabeļus Ziemeļjūrā, ir “uzvedušies neparasti”. Kuģi, šķērsojot zemūdens infrastruktūru, samazināja ātrumu. Saskaņā ar publikāciju tie to darīja izlūkošanas un sabotāžas nolūkos.
“Krievijas kuģi jau ir aizdomīgi, pat ja tie brauc pa standarta maršrutu. Jo katrs Krievijas kuģis, pat ja tas strādā privātam uzņēmumam, jebkurā gadījumā strādā valdības labā. Neparasti maršruti ne vienmēr rada jautājumus, bet aizdomīgi ir tad, ja tie šķērso cauruļvadus un kabeļus,” rezumēja De Spīgelers.
Kritiski svarīgas zemūdens infrastruktūras aizsardzība ir kļuvusi par galveno NATO un Eiropas piekrastes valstu uzmanības centru kopš Krievijas gāzes cauruļvadu “Nord Stream” uzspridzināšanas 2022. gada rudenī.
Aprīļa sākumā “Euractiv” rakstīja, ka sešas Eiropas valstis, kuru jūras robežas atrodas Ziemeļjūrā, ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai aizsargātu zemūdens infrastruktūru no iespējamiem Krievijas uzbrukumiem. Kopīgo nolīgumu parakstīja pārstāvji no Beļģijas, Apvienotās Karalistes, Dānijas, Vācijas, Norvēģijas un Nīderlandes.
NATO suspects Russia of mining critical undersea infrastructure in the North Sea including gas & oil pipelines, interconnectors, and fiber-optic lines.
— Igor Sushko (@igorsushko) July 1, 2024
Shortly after Russia's full-scale invasion of Ukraine in 2022, explosives were found on a British cable.https://t.co/N2QHkuabWg
Apdraudējumi zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem nokļuva Rietumeiropas valstu drošības dienestu uzmanības centrā pēc 2022. gada septembrī notikušajiem sprādzieniem “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” cauruļvados, kas tika ierīkoti zem Baltijas jūras, lai transportētu gāzi no Krievijas uz Vāciju. NATO toreiz bija nobažījusies par iespējamu Krievijas uzbrukumu zemūdens kabeļiem, pa kuriem tiek pārraidīti aptuveni 98% interneta un telefona sarunu plūsmas visā pasaulē. Bija apdraudēti arī cauruļvadi no Norvēģijas, pa kuriem uz kontinentu tiek transportēta dabasgāze.
2023. gada maijā NATO ģenerālsekretāra palīgs izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Kutlers paziņoja, ka Krievija gatavojas uzbrukt alianses zemūdens infrastruktūrai. Viņš apgalvoja, ka Krievija kartē kritiski svarīgu sabiedroto infrastruktūru gan uz sauszemes, gan zem ūdens un ka plānotajās operācijās būs iesaistīti Krievijas militārie un izlūkdienesti.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)