Parlamenta vēlēšanas Francijā: labējie nacionālisti pirmajā kārtā gūst ievērojamu pārsvaru (4)

Marinas Lepēnas labējie populisti svin svētkus: Nacionālā apvienība saņem visvairāk balsu Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Savukārt prezidents Emanuels Makrons piedzīvo rūgtu sakāvi. Tomēr galīgais lēmums par vietu sadalījumu vēl nav pieņemts.

Saskaņā ar sākotnējām prognozēm pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā Francijā vadībā ir labēji nacionālistiskā Nacionālā apvienība (Rassemblement National). Kopā ar saviem sabiedrotajiem tā sasniedza 34% līdz 34,2%, kā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas ziņoja raidorganizācijas “TF1” un “France 2”. Prezidenta Emanuela Makrona centriskā nometne ierindojās trešajā vietā ar 20,3 līdz 21,5%, atpaliekot no kreisās alianses “Nouveau Front Populaire” (NFP) ar 28,1 līdz 29,1% balsu. Tomēr tas, cik vietu bloki iegūs Nacionālajā asamblejā, izšķirsies tikai 7. jūlijā gaidāmajās otrās kārtas vēlēšanās.

Rezultātā Francijas prezidents Emanuels Makrons piedzīvojis sakāvi. Viņš bija cerējis, ka ar pirmstermiņa vēlēšanām izdosies paplašināt savu centristu spēku relatīvo vairākumu parlamenta apakšpalātā. Tagad tas šķiet ļoti maz ticams. Ja saskaņā ar prognozēm neviena no nometnēm neiegūs absolūto vairākumu, Franciju gaida smagas sarunas par koalīcijas izveidi. Sākotnējās prognozes paredz, ka

Marinas Lepēnas labējie populisti un viņu sabiedrotie varētu kļūt par spēcīgāko spēku apakšpalātā ar 230 līdz 280 no 577 Francijas parlamenta apakšpalātas deputātu mandātiem, tomēr tie varētu arī neiegūt absolūto vairākumu jeb 289 vietas.

Arī kreisie varētu gūt panākumus un iegūt no 125 līdz 200 vietām. Makrona liberāļi var zaudēt tikai 60 līdz 100 vietas. Tomēr ir grūti precīzi pateikt, kā sadalīsies mandāti. Pirms otrās balsošanas kārtas partijas vēl var izveidot vietējās alianses, kas ietekmēs vēlēšanu iznākumu. Pašlaik nav paredzama principiāli atšķirīgu politisko spēlētāju apvienošanās valdības aliansē pēc vēlēšanām. Bez skaidra vairākuma Nacionālajā asamblejā Francijai draud strupceļš. Tā kā Nacionālā asambleja var gāzt valdību, tai ir nepieciešams vairākums parlamenta palātā, lai veiktu savu darbu.

Lepēna saviem atbalstītājiem uzvaras runā uzsvēra, ka partijai 7.jūlijā gaidāmajā otrajā kārtā ir jāiegūst absolūts vairākums, lai tās priekšsēdētājs Žordāns Bardella kļūtu par premjerministru.

"Nekas nav uzvarēts, un otrā kārta ir izšķiroša," Lepēna teica atbalstītājiem, uzsverot, ka "mums ir nepieciešams absolūts vairākums, lai Emanuels Makrons pēc astoņām dienām par premjerministru izvirzītu Žordānu Bardellu".

Savukārt Makrons aicināja uz plašu aliansi pret galēji labējiem otrajā kārtā.

Galēji kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), kas ir vadošais spēks Jaunajā tautas frontē (NFP), līderis Žans-Liks Melenšons svētdien uzsvēra, ka Makrona alianse ir piedzīvojusi "smagu un neapstrīdamu sakāvi".

Viņš solīja, ka LFI pirms otrās kārtas atsauks savus kandidātus vēlēšanu apgabalos, kur tie palika trešajā vietā un RN ir līdere. "Mūsu instrukcijas ir vienkāršas, tiešas un skaidras. Vairs nevienu balsi, vairs nevienu mandātu RN," viņš paskaidroja.

Vēlēšanās, pirms kurām jau tika prognozēts, ka RN pirmo reizi valsts vēsturē varētu nonākt pie varas, aktivitāte bijusi augstākā vairāk nekā 40 gadu laikā.

7.jūlijā gaidāmajā vēlēšanu otrajā kārtā notiks balsojums par mandātiem, kuros neviens kandidāts neieguva absolūtu vairākumu, un tādējādi tiks noskaidroti visi 577 deputāti.

Pēc otrās kārtas galēji labējie pie varas varētu nonākt pirmo reizi kopš nacistu okupācijas Otrā pasaules kara laikā un 28 gadus vecais Bardella, kurš ilgstoši ir bijis Lepēnas protežē, iegūtu iespēju veidot valdību.

Svētdien Bardella paziņoja, ka "Francijas tauta ir pasludinājusi skaidru spriedumu". Viņš sacīja, ka vēlas būt "visas Francijas" premjerministrs, kas ciena konstitūcija "līdzāspastāvot" ar prezidentu Emanuelu Makronu, taču "bez kompromisiem". Viņš atkārtoti pauda, ka valdību veidos tikai tad, ja RN iegūs absolūto vairākumu parlamentā.

Viņa kļūšana par premjerministru apgrūtinātu Makrona atlikušos trīs gadus prezidenta amatā. Francijā prezidents ir atbildīgs par ārpolitiku un aizsardzību, taču valdībai ir lielākas pilnvaras iekšpolitikā.

Bardella, kuram nav pieredzes valdībā, ir teicis, ka

izmantos premjerministra pilnvaras, lai atturētu Makronu no tāla darbības rādiusa ieroču piegādes Ukrainai, kas turpina aizstāvēties pret Krievijas agresijas karu.

RN arī apšaubījusi Francijā dzimušo cilvēku tiesības uz pilsonību un vēlas ierobežot Francijas pilsoņu ar dubultpilsonību tiesības. Kritiķi uzskata, ka tas grauj cilvēktiesības un apdraud Francijas demokrātijas ideālus.

Jūnija sākumā pēc tam, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās pret imigrāciju noskaņotā RN ieguva pārliecinošu pārsvaru pār Makrona mērenajiem spēkiem, Francijas prezidents izsludināja ārkārtas vēlēšanas.

Makrona negaidītais lēmums izraisīja politisku satricinājumu Francijā un nestabilitāti Eiropas otrā lielākajā ekonomikā.

Piektdien publiskotie dati liecina, ka

Parīzes birža jūnijā piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo divu gadu laikā, biržas indeksam mēneša laikā sarūkot par 6,4%.

Otrā vēlēšanu kārta gaidāma 7.jūlijā.