Latvijā oficiāli ieviests partnerības institūts

TVNET/LETA
Foto: Shutterstock

Stājas spēkā likumprojektu pakotne, ar kuru Latvijā tiek ieviests jauns tiesību institūts - partnerība, kas ir arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.

Grozījumi Notariāta likumā nosaka, ka partnerību varēs noslēgt un izbeigt pie notāra. To var izdarīt, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība.

Pieņemtie grozījumi Fizisko personu reģistra likumā nosaka, ka ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā.

Pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.

Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.

Likumā pēc Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Grasberga priekšlikuma noteikts, ka "partnerība nav pielīdzināma laulībai".

Veikti grozījumi arī Maksātnespējas likumā, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.

Laulību varēs noslēgt bez lieciniekiem

Stājas spēkā likums par iespēju noslēgt laulību bez lieciniekiem.

Saeima pērnā gada septembrī pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) priekšlikumus Civillikumā un likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".

Civillikumā precizēta esošā norma, nosakot, ka laulāšana notiek, personīgi klātesot līgavainim un līgavai. Noteikts, ka līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus, taču liecinieku neierašanās nebūs šķērslis laulības noslēgšanai.

Civillikuma norma piemērojama gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs iesniegti pēc minētā datuma.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji skaidro, ka jau ilgstoši praksē apspriests jautājums par liecinieku obligātas klātbūtnes nepieciešamību, reģistrējot laulību. Mūsdienās prasībai pēc divu pilngadīgu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiskas nozīmes, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums.

Liecinieku klātbūtne esot kļuvusi formāla. Vēsturiski lieciniekiem tika paredzēts pienākums ar savu klātbūtni un parakstu apliecināt gan laulības noslēgšanas faktu, gan to, ka laulības noritējušas godprātīgi un pēc brīvas izvēles, taču pašlaik šo pienākumu "veiksmīgi veic dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas", norāda TM.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu