/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Krievijas propaganda 2022. gada februārī dižojās ar savas armijas varenību – sak, “trīs dienas, un Kijivā varēs rīkot Krievijas uzvaras parādi”. Ir arī pierādījumi, ka pirmās vienības, kas iebruka Ukrainā, tam arī gatavojās, līdzi ņemot parādes formas. Tomēr šīs “trīs dienas” ilgst jau 862 dienas, un karam neredz ne gala, ne malas. Kāda ir pasaules pieredze ar šāda veida konfliktiem?
Krievija ar lielām cerībām gaidīja uzbrukumu Harkivas apgabalam, taču realitātē tas iezīmēja kārtējo strupceļu. Neviena no karā iesaistītajām pusēm nespēj pāriet pie masveidīgām uzbrukuma darbībām, un līdz ar to karš ir pārgājis klasiskā nogurdināšanas fāzē. Lai arī zaudējumi ir lieli, pašreizējos tempos karot būs iespējams vēl pāris desmitgades.
Vēsturiski skatoties – sākot ar ASV pilsoņu karu, beidzot ar Pirmo un Otro pasaules karu, var redzēt, ka masveida dezertēšana var novest līdz sakāvei karā, vēl pirms mobilizācijas resurss ir izsmelts. Pretoties tam var gan ekonomiski, gan politiski, atbilstoši formējot sabiedrības noskaņojumu. Pagaidām gan Krievija, gan Ukraina ir apņēmības pilnas karot ilgi, tomēr citu valstu pieredze rāda – resursu izsmelšana un sabiedrības noskaņojuma maiņa var notikt negaidīti un ātri.
Karš, kuru neviens nevēlas un neviens nevar apturēt