/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
1. jūlijā Latvijā beidzot stājas spēkā Partnerības regulējums, kas paredz ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Tās ietvaros savas attiecības turpmāk varēs reģistrēt visi pāri, tai skaitā viendzimuma. Mediji ziņoja, ka pirmais pāris šo iespēju izmantoja jau uzreiz pēc pusnakts, un sociālie tīkli izvirda.
Visapkārt bija ļoti daudz naida runas un intelekta trūkuma, bet viens no spēcīgākajiem ierakstiem bija no sociālo tīklu vietnes “X” konta “@Berni_vispirms”, kuru pārvalda Alīna Ozoliņa.
Tajā bija rakstīts: “Ar šī laulības izstrādājuma ieviešanu jūtos apzagta. @ineselibina, kādu valstisku labumu sniedz šāda vīriešu pāra savienība, ka tai tiek piešķirti potenciāli auglīgas (👶) laulības privilēģijas? Turklāt partnerībā pāris nesola uzticību jeb izslēgt citus intīmos partnerus.”
Tā kā pats esmu precējies un ne tikai piedalījies diezgan daudzās kāzās, bet trijās no tām bijis liecinieks, varu diezgan droši teikt, ka arī heteroseksuāli pāri pārsvarā nesola uzticību. Tas vairāk atkarīgs no Dzimtsarakstu nodaļas darbinieces entuziasma. Reti kad var piedzīvot to baznīcas “līdz nāve mūs šķirs” patosu.
Bet šoreiz parunāsim par klasiskām vīrieša un sievietes laulībām, kā arī tradicionālu pāru kopdzīvi. Jo tas tomēr ir tas svētais un stabilais institūts, kuru šobrīd cenšas nenormāli apdraudēt. Un tā ir tā lieta, kas Alīnai Ozoliņai neko nenozog.
Tātad – 2023. gadā Latvijā noslēgtas 10549 tradicionālas laulības. Bet 5312 tradicionālas laulības ir izšķirtas. Tas ir vairāk par pusi. Skatot statistiku par pēdējām desmitgadēm, pārsvarā proporcija ir ļoti līdzīga šai te. Ar tādiem izņēmumiem, kā 2011. gads, kad tika noslēgtas 10760, bet šķirtas 8302 tradicionālas laulības.