Ķīnas bankas masveidā pamet Maskavas biržu (5)

Kā vēsta medijs, pēdējo divu nedēļu laikā tirdzniecība ar Ķīnas valūtu ievērojami sarukusi – salīdzinot ar maiju, darījumu vidējais rādītājs samazinājies par 14% - līdz 1,89 miljoniem rubļu (19 945 eiro), kas ir zemākais kopš 2023. gada februāra.

Vienlaikus gan strauji pieaudzis juaņas ārpusbiržas apgrozījums. Jūnijā tika noslēgti darījumi 1,98 triljonu rubļu (20,8 miljardu eiro) vērtībā, kas ir par 27% vairāk nekā maijā.

Tas nozīmē, ka juaņu plūsma Krievijā, kas turpinās, pateicoties Ķīnai pārdotajai naftai, aiziet no biržas uz ārpusbiržas sektoru. Tāpat notiek arī ar dolāru un eiro, ar ko tirdzniecība tika apturēta 13. jūnijā.

Tirgus dalībnieki no Ķīnas ir galvenie juaņu likviditātes nodrošinātāji. Viņi arī uzņemas riskus, kas saistīti ar ASV sekundārajām sankcijām.

Krievijas Centrālā banka arī gatavojas scenārijam, kas paredz – biržas tirgus ar juaņu tiks apturēts tieši tāpat, kā tas notika ar dolāriem un eiro. Visticamāk, Ķīnas bankas pakāpeniski izbeigs operācijas ar Maskavas biržu un Nacionālo klīringa centru, pret ko arī noteiktas ASV sankcijas, aģentūrai “Bloomberg” norādījis Centrālajai bankai pietuvināts avots.

Iepriekš vēstīts, ka jūnijā ASV būtiski paplašināja sankciju sarakstu attiecībā pret Krieviju, iekļaujot tajā vairākus simtus pozīciju, tostarp arī Maskavas biržu, kas 13. jūnijā paziņoja par operāciju apturēšanu ar dolāriem un eiro.