Ministrijas, arodbiedrības un darbadevēji vēl nespēj vienoties par izmaiņām slimības lapu apmaksā (5)

Trešdien, 3.jūlijā, jautājums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu regulējuma tika pārrunāts Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. Tās laikā darba devēju, arodbiedrību, kā arī EM un Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji vēlreiz pauda savus redzējumus šajā jautājumā.

Kā informēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Ance Jaks, sēdē valdības sociālie partneri atkārtoti skaidroja savus priekšlikumus darbnespējas lapu regulējuma pilnveidei, kas ir valdības rīcības plānā viens no iekļautajiem uzdevumiem.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka veselības aprūpe ir valsts rokās. Viņaprāt, virzot izmaiņas darbnespējas regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem, jo būtu tieši ieinteresēta uzlabot veselības aprūpes sistēmu, tās pieejamību un pārvaldību, domāt par preventīviem pasākumiem iedzīvotāju labklājības uzlabošanā.

"Neizdarības gadījumā rastos negatīva ietekme uz sociālo budžetu. Patlaban Latvijā lauvas tiesu no darbnespējas lapu apmaksas sedz darba devēji, kas mūs noliek nevienlīdzīgas konkurences apstākļos Baltijas reģionā. Latvijas uzņēmēji par darbinieku slimošanu maksā ievērojami vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas darba devēji. Kaimiņvalstīs ātrāk iestājas valsts atbildība, tāpēc arī ir lielāka motivācija pilnveidot sistēmu," skaidro LDDK ģenerāldirektors.

Gorkšs akcentē, ka šobrīd Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, darba devējiem ir vislielākais izmaksu slogs darbinieku slimības gadījumā. Viņš klāsta, ka darba devēju izdevumi A lapas izmaksu segšanai par vienu darbinieku ir piecreiz augstāki nekā Lietuvā un divreiz augstāki nekā Igaunijā, papildus tam Latvijā darba devējam par slimības naudu ir jāsamaksā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā un ir divreiz augstāki virsstundu apmaksas izdevumi.

LDDK rosinājusi noteikt laicīgāku valsts iesaisti darbnespējas lapu kompensēšanā, tādējādi motivējot valsti uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī uzraudzības pilnveidi darbnespējas lapu izsniegšanai. LDDK ieskatā tādējādi tiktu ne tikai sabalansēta iesaistīto pušu atbildība, bet arī veicināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļautu darba devējiem palielināt esošo labumu grozu darba ņēmējiem, tādējādi preventīvi novēršot darba nespēju veicinošus faktorus.

Kā vēstīts, turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%.

Vienlaikus LM izvērtējusi citu valstu pieredzi darbnespējas lapu apmaksas kārtībā, secinot, ka lielā daļā valstu kompensācija, ko nodrošina darba devējs pirmajās darbnespējas dienās, ir zemāka. LM ir gatava sarunām par tā saucamās slimības naudas, ko izmaksā darba devējs pirmajās deviņās dienās, pārskatīšanu.

Jakaite norādīja, ka kompensācija 60% apmērā no algas būtu zemākā robeža no slimības otrās līdz trešajai dienai. Savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai zemākā robeža varētu būt 70%. Minētās robežas ir diskusiju objekts, par ko jāpanāk vienošanās. LM nav gatava vēl lielākai kompensācijas mazināšanai.

Attiecībā uz pabalsta, ko šobrīd izmaksā no slimības desmitās dienas, mazināšanu, LM ieskatā izmaiņas nav nepieciešamas. Viņa gan piebilda, ka ir aktualizēts jautājums par to, ka vienas dienas apmaksa, ko šobrīd sedz darba devējs, būtu pārceļama uz apmaksu no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tas ietekmē kompensācijas apmēru, tāpēc tas būtu mazināms, lai nodrošinātu fiskāli neitrālu piedāvājumu, skaidroja Jakaite.