Šogad rūpniecības izaugsmes var nebūt, brīdina ekonomisti (2)

Inflācija, augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums un vāja izaugsme mūsu eksporta tirgos joprojām ir galvenie izaugsmi kavējošie faktori Latvijas rūpniecībā, skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā Latvijas rūpniecības izlaide samazinājās par 0,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi saruka par 4,5%. Āboliņš norāda, ka faktiski Latvijas rūpniecība atrodas nelielā lejupslīdē jau kopš 2022.gada sākuma, padarot to par otru ilgāko lejupslīdi Latvijas rūpniecībā pēdējo vairāk nekā 25 gadu laikā, atpaliekot tikai no 2008.-2009.gada finanšu krīzes.

Šobrīd ekonomistam ir pamats domāt, ka kritums Latvijas rūpniecībā tuvojas beigām, tomēr izaugsme šogad var izpalikt.

Pērnā gada nogalē signāli par globālās rūpniecības perspektīvām bija pārliecinošāki - gatavo preču krājumu līmenis Eiropā un ASV sāka samazināties un jauno pasūtījumu apjoms pieauga. Tomēr pēdējos mēnešos uzlabojumi eirozonas ekonomikā ir bijuši ļoti gausi un izaugsme joprojām ir ļoti lēna, savukārt ASV ekonomikā arvien vairāk parādās vājuma pazīmes.

Piemēram, ir kritušies mazo uzņēmumu nodomi pieņemt darbā darbiniekus, pieauguši kredītu kavējumi, patēriņa kredītu kavējumi ir pārsnieguši 2019.gada līmeni un jūnijā pakalpojumu nozares noskaņojums noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2020.gada.

Tikmēr inflācija gan ASV, gan Eiropā joprojām atrodas virs centrālo banku mērķiem, kas neļauj cerēt uz strauju procentu likmju mazināšanu šogad.

Šobrīd ir skaidrs, ka līdz šī gada beigām straujas izaugsmes cikls rūpniecībā nav gaidāms, atzīst Āboliņš. Neraugoties uz algu kāpumu un inflācijas kritumu, patēriņš joprojām ir vājš. Arī Latvijā iedzīvotāju finanšu situācija uzlabojas, tomēr pēdējo trīs gadu laikā algas ir augušas nedaudz lēnāk kā cenas un inflācijas negatīvās sekas vēl nav pārvarētas.

Āboliņš skaidro, ka vājais pieprasījums ir galvenais iemels, kādēļ gatavo preču krājumu līmenis Eiropā samazinās lēni, un tas neveicina straujāku jauno pasūtījumu pieaugumu rūpniecībā. Arī mājokļu tirgos aktivitāte ir ļoti zema augsto procentu likmju dēļ.

Tādēļ maijā Latvijas rūpniecībā lielākajā daļā nozaru ir vērojams ražošanas apjomu samazinājums, skaidro ekonomists. Piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošana maijā saruka par 12,4% pret iepriekšējo gadu, datoru un optisko iekārtu ražošana - par 19,4% un auto detaļu ražošana - par 11,2%. Šos kritumus daļēji kompensēja pārtikas produktu ražošanas pieaugums par 1,8%, un ķīmisko produktu - par 7,9%.

Pērnā gada nogalē signāli par krājumu samazināšanos un pasūtījumu pieaugumu bija iepriecinošāki, ļaujot cerēt uz izaugsmes atgriešanos Latvijas rūpniecībā jau šī gada vidū. Āboliņš atzīst, ka cerības diemžēl nav piepildījušās, lai arī apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka arī tālāks kritums nav gaidāms. Pieprasījums pēc precēm pasaulē joprojām ir vājš, tomēr jaunie rūpnieciskie pasūtījumi ir stabilizējošies un nedaudz aug.

Kopā ar inflācijas mazināšanos un pirktspējas pieaugumu tas Āboliņam ļauj cerēt, ka līdz gada beigām Latvijas rūpniecībā atgriezīsies izaugsme. Tomēr uz strauju izaugsmi tuvākajā laikā nav pamats cerēt un saskaņā ar Āboliņa prognozēm šogad kopumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu palikt pērnā gada līmenī.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka rūpniecības kopējā dinamika maijā bija labāka nekā pirmos piecos mēnešos kopumā. Tas saistīts ar HES turbīnu enerģisko griešanos (pieaugums par 12,8% elektrības ražošanā un gāzes apgādē maijā), stiprie lieti pagarināja augsta ūdens līmeņa periodu, arī vismaz turpmākie divi mēneši (jūnijs un jūlijs) varētu būt šajā ziņā labvēlīgāki nekā pērn.

Taču par ražošanas patiesajām, ar laika apstākļiem nesaistītajām tendencēm vislabāk liecina apstrādes rūpniecības dati. Strautiņš uzsver, ka tur nekā priecīga nav. Apstrādes rūpniecībai laiks kopš 2022.gada vidus ir bijis periods, kad viens "objektīvais apstāklis" seko citai. Vispirms tas bija celtniecībā izmantoto materiālu pieprasījuma un cenu kritums. Celtniecības tirgiem joprojām negatīva ietekme, bet tā pamazām kļūst mazāk jūtama. Vienā lielā ar celtniecību saistītā nozarē - metālapstrādē ir kritums, taču tas ekonomistam šķiet vairāk saistīts ar vājumu citā "lejteces" nozarē - mašīnbūvē.

Kokapstrāde ir stabilizējusies, maija rezultāts bija mīnus 0,6%, gads kopumā ļoti līdzīgs. Mēbeļu ražošanā gads kopumā ļoti nelabvēlīgs (mīnus 17,3%), bet maijs jau labāks (mīnus 9,8%). Ar celtniecību daļēji saistītajā ķīmijā gads līdz šim bijis ļoti labs (plus 10,5%), maijs daudz neatšķiras (plus 7,9%).

Strautiņš skaidro, ka šī gada lielās raizes ir saistītas ar mašīnbūvi un elektroniku - nozarēm, kurām 2022.gads bija izcils, bet pērnais - kopumā vēl diezgan labs. Ekonomists atzīst, ka datos redzamais kritums pārsniedz gaidīto. Šis gads noteikti nebija gaidāms viegls, jo Eiropas rūpniecībā, kas ir ļoti svarīgs tirgus, situācija ir diezgan nelabvēlīga. Latvijas apstrādes rūpniecības eksporta apgrozījums eirozonā maijā gada izteiksmē ir samazinājies par 7,5%, bet pārējā pasaulē tikai 1,4%.

"Augstās procentu likmes bremzē investīcijas, tātad pieprasījumu pēc mašīnām un iekārtām. Taču kritums par vairāk nekā par desmito daļu metālapstrādē un iekārtu ražošanā ir nepatīkams pārsteigums. Par to neliecināja arī šo nozaru noskaņojuma indeksi, kas ir tikai viegli nelabvēlīgi," pauž Strautiņš.

Inženierijas nozaru ķibeles daļēji Strautiņš skaidro ar to, ka vairāki iepriekšējie gadi bija ļoti labi un ir izsmelts pandēmijas laikā uzkrātais pasūtījumu portfelis. Elektronikā un elektrotehnikā darbības vēriens izskatās ļoti atzīstami salīdzinājumā ar sniegumu pirms pieciem vai desmit gadiem. Taču citu iekārtu ražošanā ir notikusi atgriešanās līmenī, kāds bija pirms pieciem gadiem, bet metālapstrāde ir vēl zemākā punktā. Vairāki no labāk zināmajiem rūpniecības investīciju projektiem ("Caljan", "Jensen Metal") ir bijuši tieši šajās jomās, tātad ražošanas kritums liecina par vāju pieprasījumu.

Ārējo tirgu pieprasījuma svārstības ir "liktenis, ko nevar ietekmēt", norāda Strautiņš.

Taču pat vāja pieprasījuma apstākļos no krituma var izvairīties, ja tiek investēts, palielinot jaudas un attīstot produktus. Inženierijas nozaru saimē šogad salīdzinoši sekmīgā elektrotehnika ir joma, kurā vairāki lielie uzņēmumi ("Lexel Fabrika", "AE Partner" un "Light Guide Optics International") pēdējā laikā ir aktīvi investējuši.

Strautiņš norāda, ka pienāk pozitīvi signāli par gaidāmo investīciju apjomu Latvijas rūpniecībā kopumā. Kā īpaši sekmīga investīciju piesaistītāja jau vairākus gadus ir zināma Kurzemes lielākā pilsēta Liepāja. Atsaucoties uz Liepājas SEZ vadītāja Ulda Hmieļevska pausto, Strautiņš informē, ka interese par iespējām ieguldīt pilsētā ir liela, turklāt ir strauji audzis projektu apjoms, lielākie jau ir mērāmi simtos miljonos eiro.

"Iesprūdušo rūpniecības eksporta mašīnu ir jācenšas atbloķēt pēc iespējas ātrāk, jo situācija Latvijas eksportā kopumā nav labvēlīga. Pēdējos 12 mēnešos vislielākais nepatīkamais pārsteigums ekonomikā ir pakalpojumu eksporta vājums. Sadaļā "citi pakalpojumi", ko galvenokārt veido biznesa un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksports, kritums gada izteiksmē turpinājies jau deviņus mēnešus pēc kārtas (līdz aprīlim). Pārsteigums tas ir tāpēc, ka jau vairāk nekā 20 gadus gandrīz bez pārtraukuma šīs nozares ir bijušas ļoti uzticamas attīstības lokomotīves," skaidro Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka šajā jomā ir pozitīvi signāli, piemēram, Indijas uzņēmums "Tech Mahindra" Rīgā radīs ap 500 jaunu darbavietu, nozares iekšējā aptauja vēsta par uzņēmumu vēlmi drīzāk palielināt, nevis samazināt darbības apjomu. Tā kā pakalpojumu eksporta statistiku veidojošā Latvijas Banka par savu veikumu ziņo mazāk aktīvi nekā Centrālā statistikas pārvalde, tad par notikumiem pakalpojumu eksportā medijos runā mazāk, bet tie ir ļoti svarīgi, jo īpaši Latvijas galvaspilsētai, uzsver Strautiņš.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka maijā apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms un arī apgrozījums nedaudz stabilizējušies, bet noskaņojums saglabājies pesimistisks, un strauju atgūšanos tuvākajā laikā nevar gaidīt.

Zorgenfreija atzīst, ka arī mūsu tirdzniecības partnervalstīs apstrādes rūpniecībā nav tie labākie laiki, tomēr, piemēram, situācija Eiropas Savienībā kopumā kopš pērnā gada vasaras beigām nepasliktinās. Mūsu eksportētājiem svarīgajā Vācijā šogad, salīdzinājumā ar situāciju pērnā gada nogalē, bijis vērojams neliels kāpums apstrādes rūpniecībā saražotajā apjomā, jo tiek pildīti iepriekšējie pasūtījumi. Tomēr jaunie pasūtījumi maijā turpināja sarukt jau piekto mēnesi pēc kārtas, kas liek bažīties par Vācijas rūpniecības attīstību gada otrajā pusē.

Igaunijā apstrādes rūpniecībā, līdzīgi kā Latvijā, vērojamas stabilizēšanās pazīmes. Tikmēr Lietuvā pēdējie dati norāda uz aktivitātes atjaunošanos - kopš šī gada pavasara apstrādes rūpniecībā saražotie apjomi aug, informē Zorgenfreija.

Latvijas apstrādes rūpniecībā maijā saražoto apjomu kāpums, salīdzinājumā ar aprīli, bija vērojams vairāk nekā pusē apakšnozaru, un straujākais tas bijis dzērienu ražošanā (18,3%). Arī salīdzinājumā ar pērno gadu ļoti svārstīgā dzērienu ražošanas nozare maijā bija viens no svarīgākajiem apstrādes rūpniecības balstītājiem (plus 14,1%).

Savukārt kritumu, salīdzinot ar situāciju pirms gada, noteica zemāks saražotais apjoms gatavo metālizstrādājumu ražošanā (mīnus 12,4%), datoru un elektronikas rūpniecībā (mīnus 19,4%), kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (mīnus 26,1%).

Kokapstrādē vērojama stabilizācija - saražotais apjoms nav būtiski mainījies ne salīdzinājumā ar aprīli (plus 0,3%), ne ar pērnā gada maiju (mīnus 0,6%). Zorgenfreija atzīst, ka pēdējo gadu izaicinājumi un pieprasījuma kritums ir darījuši savu - apakšnozares rentabilitāte ir krietni sarukusi, un tik zems līmenis tik ilgstoši kā šobrīd nav ticis novērots kopš 2010.gada.

"Vēsturiski kokapstrādes uzņēmumi bijuši pelnošāki nekā vidējais uzņēmums apstrādes rūpniecībā un arī ekonomikā kopumā. Tomēr nu jau aptuveni gadu peļņas attiecība pret neto apgrozījumu kokapstrādē ir gan zem apstrādes rūpniecības, gan kopējās ekonomikas uzņēmumu vidējā. Iepriekšējos gados uzkrātie "tauciņi" ļoti palīdz, tomēr ilgstoši, protams, šāda situācija saglabāties nevar," norāda Zorgenfreija.

Ekonomiste vērš uzmanību arī uz labu ziņu - kokapstrādei svarīgajā tirdzniecības partnervalstī Zviedrijā procentu likmes sākušas savu lejupceļu, un "Swedbank" prognozē, ka šogad Zviedrijas centrālā banka varētu bāzes likmes mazināt vēl trīs reizes. Līdz ar to arī Zviedrijas mājokļu tirgū situācija rādās nedaudz mazāk drūma. Mājokļu cenas Zviedrijā jūnijā augušas jau sesto mēnesi pēc kārtas. Tālāks likmju sarukums mazinās hipotekāro aizņēmumu likmes un veicinās aktivitāti tirgū. Tas varētu palīdzēt atgūties arī būvniecības sektoram.

"Tomēr ļoti strauju aktivitātes atsākšanos mājokļu būvniecībā negaidām. Noskaņojums būvniecībā kopumā Zviedrijā joprojām ir samērā pesimistisks, taču pēdējos mēnešos tendence ir drīzāk augšupvērsta. Tas nozīmē, ka daži pozitīvi signāli Eiropas ekonomikās ir, tomēr līdz būtiskākam pieprasījuma kāpumam pēc Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas vēl jāpagaida," norāda Zorgenfreija.