Viņa skaidroja, ka, ja ērce ir ilgāk piesūkusies un ja tai ir ērču encefalīta vīruss, tad sūcot cilvēka vai arī dzīvnieku asinis, tā ievada upurim anestezējošu vielu, lai tas nejūt tās barošanos. Siltasiņu dzīvnieki, un cilvēkam arī ir siltas asinis, ir ērču barotāji. Ērču encefalīta vīruss nokļūst upurī caur ērces siekalu dziedzeriem.
Piesūkusies ērce var baroties aptuveni četras līdz sešas stundas, kā rezultātā izveidojas mazā pirkstiņa gala izmēra apaļš bumbulis.
Šajā brīdī, paņemot aiz ērces ķermenīša, bumbulis pārplīstu un asinis pašķīstu uz visām pusēm. Savukārt, ja ērce, piemēram, pati nokritusi, koduma vietā var būt mikroskopisks dūriena punktiņš.
Citādāka situācija ir ar Laima slimību, jo tai attīstoties, uz ādas var veidoties monētas vai plaukstas izmēra sarkans pleķis. Tad nekavējoties jāiet pie ārsta, kas izrakstīs medikamentu recepti un septiņas līdz desmit dienas būs jālieto antibiotikas.
Rozentāle novērojusi, ka cilvēki kopumā pret savu veselību attiecas nevērīgāk nekā pret savu četrkājaino mīluļu veselību. Nereti, raujot ārā no viņu kažoka ērces, cilvēki aizmirst piesardzības pasākumus. Viņa aicina to nedarīt ar kailām rokām, bet uzvilkt cimdus, lai caur pušumiem baktērija nenonāktu zemādā.