23. jūnijā multietniskajā Dagestānas Republikā Krievijā notika sinhronizēts uzbrukums vairākām baznīcām un sinagogai, kā arī policijai, un teroraktā kopumā dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 cilvēki, bet vēl 46 cilvēki tika ievainoti. Tas bija jau trešais terorakts pēdējo pāris mēnešu laikā, kas laupījis cilvēku dzīvības, bet šoreiz krievu propagandistu skatījums uz notikušā iemesliem ir uzkrītoši atšķirīgs. Konkrētajos apstākļos vairs nav populāra Kremļa līdzšinējā pozīcija, ka teroraktus Krievijā pasūta vai atbalsta ukraiņi un NATO.
Gan Kremli atbalstošos televīzijas raidījumos, gan propagandistu “Telegram” kanālos, apspriežot asiņainos notikumus Dagestānā, sāk izskanēt diskusijas par to, kāpēc valsts drošības iestādes nav spējīgas teroraktus novērst un vai vaina tomēr nebūtu meklējama arī iekšpolitiskajās problēmās. Atklājies, ka teroristu grupējumā darbojušies arī Dagestānas politiskās elites pārstāvju radinieki un pat atsevišķi Putina partijas “Vienotā Krievija” biedri.