Minhenes Drošības konferences vadītājs: Putins saskarsies ar postošām ekonomiskām problēmām (68)

“Ilgtermiņā Putins saskarsies ar lielām ekonomiskām grūtībām,” lēš Heisgens. Bijušais Vācijas vēstnieks ANO un kancleres Angelas Merkeles padomnieks drošības jautājumos ir pārliecināts:

“Krievija nespēs to izturēt.”

Viņš aicina izdarīt lielāku spiedienu uz tādām valstīm kā Ķīna, Indija un Turcija, kuras turpina veidot darījumus ar Krieviju, kas var paildzināt karu.

Līdz ar uzbrukumu Ukrainai Krievija ir pārveidojusi savu rūpniecību par kara ekonomiku un sākusi ieguldīt miljardiem rubļu aizsardzības aprīkojuma ražošanā.

Šogad Kremlis tikai aizsardzībai vien iztērē aptuveni 110 miljardus eiro. Vēl 34 miljardi eiro tiks iztērēti valsts drošībai un drošības aģentūrām.

Kopumā 38,6 % no visiem Krievijas valsts izdevumiem jeb 8 % no iekšzemes kopprodukta tiek tērēti militārajiem mērķiem. Pirmo reizi Krievija investē vairāk naudas drošības organizācijās nekā sociālajos izdevumos. Pateicoties šai kara ekonomikai, Krievijas ekonomika piedzīvo uzplaukumu: šogad gaidāma 2,8% izaugsme.

“Šodien militāri rūpnieciskais komplekss ir ekonomikas lokomotīve,” 27. Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā (SPIEF) jūnijā skaidroja valdības vadītāja pirmais vietnieks Deniss Manturovs. Putins bija apstiprinājis veselu sarakstu ar norādījumiem par aizsardzības nozares attīstību, lai ražotu vēl vairāk ieroču un munīcijas, skaidroja politiķis. Valsts gatavojas gadu desmitiem ilgai kara ekonomikai.

Tomēr, pat pēc Krievijas ekonomistu domām, tas varētu radīt lielas problēmas.

“Krievijas likme uz militāro rūpniecību ir riskanta, jo tā nav ilgtspējīga,”

nesen intervijā portālam ntv.de skaidroja bijusī Krievijas Centrālās bankas padomniece Aleksandra Prokopenko.

“Vidējā termiņā ir jābaidās no problēmām, jo militāri rūpnieciskajam kompleksam ir nepieciešami arvien lielāki ieguldījumi. Lai šis komplekss būtu ekonomikas dzinējspēks, tam nepieciešams pastāvīgs pieprasījums. Militāri rūpnieciskā kompleksa produktu pieprasījuma avots ir pati armija. Tātad Krievijai ir nepieciešams pastāvīgs karš, lai nodrošinātu tās ekonomiku.”

Tāpēc Minhenes Drošības konferences vadītājs aicina ASV, ES un NATO izdarīt lielāku spiedienu uz tādām valstīm kā Ķīna, Indija un Turcija, kuras turpina sadarboties ar Krieviju.

“Krievijas karavīri iet bojā katru dienu,” intervijā RND skaidro Heisgens. Agrāk vai vēlāk to sapratīs arī Maskavas un Sanktpēterburgas iedzīvotāji. “Putins uzskata, ka viņam ir vairāk spēka nekā mums. Mums ir jāpierāda, ka viņš kļūdās,” saka Heisgens.

“Un mums kā aliansei to izdevās izdarīt Aukstā kara laikā. Kāpēc mēs domājam, ka nevaram to izdarīt tagad?”