/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Francijas prezidenta Emanuela Makrona izsludinātās ārkārtas parlamenta vēlēšanas beigušās ar negaidītu rezultātu. Lai gan vēl tikai pirms mēneša notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās vadībā izvirzījās galēji labējā "Nacionālā apvienība" – un daudzi gaidīja, ka uzvaras gājiens turpināsies arī Francijas parlamentā –, šoreiz tai nācās piekāpties gan kreisajiem, gan centristiem.
Kā raksta Francijas laikraksts "Le Monde", pat kreiso partiju aliansi "Jaunā tautas fronte" veidojošās partijas pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas nebija gaidījušas, ka uzvarēs vēlēšanās. Lai gan "Jaunā tautas fronte" tika steigšus izveidota pēc Makrona paziņojuma par ārkārtas vēlēšanām, tā Francijas parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā saņēma vislielāko vēlētāju atbalstu un ieguva 182 vietas Nacionālajā sapulcē.
Makrona centristu nometne izcīnījusi 168 vietas, bet galēji labējā "Nacionālā apvienība" (RN) tikusi pie 143 vietām – daudz mazāk, nekā gaidīts pēc partijas uzvaras gan Eiroparlamenta vēlēšanās, gan arī Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā 30.jūnijā. Tiesa gan, salīdzinājumā ar pagājušajām parlamenta vēlēšanām "Nacionālā apvienība" ieguvusi par 50 deputātu krēsliem vairāk.
Neviens politiskais spēks gan nav ieguvis absolūto vairākumu (289 vietas), kas nozīmē, ka politiskās kaislības vēl nav beigušās – priekšā koalīcijas veidošana. Tas nebūs viegls uzdevums. Kā izdevumam "Politico" norāda Makrona dibināto partiju "Renesanse" pārstāvošais deputāts Silvēns Maijārds, "nav iespējams pārvaldīt Franciju bez 240 līdz 250 deputātu krēsliem".