Alga darbiniekiem, paēduši dzīvnieki vai parādu nomaksa valstij? Šāda izvēle ir jāizdara DZAB “Ķepu-ķepā” vadītājai Gundegai Biderei. Visam naudas nepietiek, ja vien nenotiek sadošanās ķepu ķepā, visiem palīdzot mazajiem brāļiem.

“Gundega, te saimniece nomira, divas kazas palika, vari uzņemt?” “Gundega, te viena kaķene apbērnojusies, brauksi pakaļ?” “Vai varat atbraukt izglābt suni? Saimnieki aizbrauca un atstāja.” “Te viens zirgs klīst jau nedēļām, uzņemsiet?” “Atradām stārķi ar salauztu spārnu, vest pie jums?” “Suns atstiepa stirnu, kur mums to likt?”

Šādi zvani ir DZAB (Dzīvnieku aizsardzības biedrības) “Ķepu-ķepā” un viņu vadītājas Gundegas Bideres ikdiena. Pat tad, kad biedrības patversmē vietas vairs nav, Gundega atrod, kā palīdzēt, jo viņa vienkārši citādi neprot.

Algas darbiniekiem, barība dzīvniekiem, zāles, potes, vetārsta pakalpojumi, pakaiši, kaķu smiltis, paladziņi, tekstils... vajadzību ir daudz un katra diena ir kā izdzīvošanas nometne – kuram šodien atņemsim, bet kurš dabūs visu nepieciešamo.

Gundega ir šerpa: “Ja man svaru kausos ir algas darbiniekiem, dzīvnieku pabarošana un nodokļu samaksāšana, tad loģiski, ka nodokļi paliek pēdējie.”

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X