/nginx/o/2024/07/09/16210742t1hedf1.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Francijas prezidents Emanuels Makrons šokēja savu valsti un visu pārējo pasauli, pagājušajā mēnesī izsludinot ārkārtas vēlēšanas uzreiz pēc tam, kad viņa partiju Eiropas Parlamenta vēlēšanās uzvarēja galēji labējā "Nacionālā apvienība" (RN). Ja neskaita nelielu padomnieku grupu, Makrons nebrīdināja nevienu, pat savu premjerministru Gabrielu Atālu. Tomēr šis solis šķita rūpīgi plānots. Turklāt tas pietiekami labi nostrādāja Makrona labā, jo sakāve nekļuva par pilnīgu fiasko.
Kopš parlamenta vēlēšanām 2022. gadā Makronam [Francijas parlamenta apakšpalātā] Nacionālajā asamblejā bija tikai vairākums. Taču, vācot balsis gan no labējiem, gan kreisajiem, un izdodot dekrētus, viņa valdība ieviesa nozīmīgas reformas, tostarp palielināja pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem un pastiprināja imigrācijas ierobežojumus. Tomēr, kā Makrons pirms diviem mēnešiem atzinās sarunā ar tēvu, pēc viņa domām, Nacionālā asambleja ir kļuvusi "nevaldāma", piebilstot, ka viņš gatavojas to atlaist. Viņš meklēja izeju. Jebkurā gadījumā viņa valdībai pēc vasaras brīvdienām draudēja neuzticības balsojums, un tā, visticamāk, kristu. Labāk ķerties vērsim pie ragiem.
Kad Makrons tika pirmo reizi ievēlēts 2017. gadā, viņš šķita kā aizsargbarjera pret galēji labējo populistu vilni, kas plosījās Rietumos, sākotnēji izslēdzot Apvienoto Karalisti no Eiropas un pēc tam ASV pie varas izvirzot Donaldu Trampu. Makrons pārliecinoši uzvarēja