Klāt NATO samits Vašingtonā: vai gaidāmi lieli paziņojumi? (2)

Eksperts atzīmēja, ka tam ir vairāki iemesli, pirmkārt, būtiskākie lēmumi jau ir pieņemti, piemēram, Madrides samitā alianses dalībvalstis pieņēma jauno aizsardzības koncepciju, bet Viļņas samitā - reģionālos aizsardzības plānus.

Otrkārt, novembrī ASV notiks prezidenta vēlēšanas un tikai dažas dienas pēc samita notiks ASV Republikāņu partijas nacionālais kongress, līdz ar to ASV prezidents Džo Baidens negribēs pieņemt lēmumus, kurus potenciāli varētu izmantot pret viņu iekšpolitiskās cīņās, skaidroja Kažociņš.

Viņa ieskatā galvenie jautājumi NATO samitā varētu būt vispārējās sabiedroto aizsardzības un atturēšanas spējas, un tas, kā īstenot praksē Madrides un Viļņas samitā pieņemtos lēmumus. Tāpat var sagaidīt sarunas par to, kādā veidā atbalstīt Ukrainas aizsardzību, taču, kā uzsvēra eksperts, jābūt gataviem uz to, ka NATO samitā Ukraina nesaņems ielūgumu iestāties NATO.

Tāpat darba kārībā varētu būt jautājumi par globālās partnerības stiprināšanu. Kažociņš skaidroja, ka 40% no Eiropas tirdzniecības apjoma iet caur Dienvidķīnas jūru, uz kuru pretendē Ķīna. Tas nozīmē, ka Eiropa ir ieinteresēta globālajā partnerībā.

Eksperts uzsvēra, ka ne mazāk svarīgi NATO samita kontekstā ir runāt par politisko vienotību, ņemot vērā aizvadīto Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Pagaidām nav zināms, vai Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena saņems pietiekami daudz balsu, lai turpinātu pildīt šos amata pienākumus vēl vienu termiņu. Kažociņš klāstīja, ka tas pats attiecas uz Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, kura varētu ieņemt Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikā amatu.

"Cerības ir lielas, taču pagaidām šie amati nav garantēti. Nav zināms, kādas pārmaiņas notiks Francijā. Līdz šim Francijas prezidentam Emanuelam Makronam bija nopietna loma Ukrainas atbalstā, taču pēc Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām, iespējams, viņa loma mazināsies. Tas var nozīmēt arī to, ka Eiropas viedoklis Ukrainas jautājumā nebūs tik spēcīgs, kāds tas bija līdz šim," norādīja Kažociņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka izšķiroši ir tas, kāds būs ASV prezidenta vēlēšanu iznākums un, vai iespējamā Donalda Trampa uzvara varētu kaut kādā veidā sekmēt šķelšanos NATO. "To visi centīsies novērst," teica eksperts.

Jautāts, vai samitā dalībvalstis varētu panākt vienošanos par piecu gadu militārās palīdzības pakotnes nodrošināšanu Ukrainai, kas tiek lēsta 100 miljardu ASV dolāru apmērā, Kažociņš aicināja ņemt vērā vairākus aspektus, piemēram, kāds būs formulējums galaziņojumā. Ja Ukraina nesaņems uzaicinājumu pievienoties aliansei, tad Baltijas valstīm un Polijai, kas politiski visspēcīgāk atbalsta Ukrainu, ir svarīgi, lai formulējumi nebūtu vāji, kādi tie bija, piemēram, NATO samitā Bukarestē 2008.gadā un samitā Viļņā 2023.gadā.

Pēc eksperta domām, aiz slēgtām durvīm, iespējams, varētu būt sarunas par Krievijas iesaldēto aktīvu 300 miljardu ASV dolāru apmērā izmantošanu, lai atbalstītu Ukrainu. Tam ir potenciāls palīdzēt, taču ir dažas valstis gan G7, gan ES, kas šādam risinājumam varētu nepiekrist, viņš skaidroja.

Tāpat Kažociņš norādīja, ka samitā varētu pieņemt lēmumu, ka Vācijā izvietoto štābu Ukrainas palīdzības pārraudzīšanai un koordinēšanai, kuru patlaban vada ASV, turpmāk varētu vadīt NATO. Arī tagad un nākotnē runa būs par finansējuma vākšanu un nogādāšanu Ukrainai, par militāro palīdzību, apmācību un to koordināciju, par Ukrainas militāro vajadzību samērošanu ar piedāvājumiem un piegādi, kas ir sarežģīti, jo palīdzības grupā ir iesaistītas 56 valstis, viņš skaidroja.

Tāpat runa būs par NATO un Ukrainas bruņoto spēku savietojamību, lai tad, kad karš beigsies, Ukrainai būtu vieglāks un skaidrāks ceļš dalībai NATO un lai tas notiktu tikpat ātri kā, piemēram, ar Somiju un Zviedriju, piebilda Kažociņš.

Varētu lemt par "Eiropas pīlāra NATO" attīstīšanu

Tam sākotnēji pretojās ASV, uzskatot, ka Eiropas Savienība kaut kādā veidā varētu dublēt NATO funkcijas. Tagad skatījums ir mainījies. Turklāt, ja nākotnē ASV fokuss būs vairāk vērsts uz Tālajiem Austrumiem, tad, eksperta ieskatā, Eiropai ir jāspēj sevi aizsargāt.

Taujāts, vai samitā varētu pārrunāt Ukrainas kara scenārijus, eksperts norādīja, ka ir vairāki iespējamie varianti, kā karš Ukrainā varētu beigties. Piemēram, ja Donalds Tramps uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās, viņš varētu mēģināt ietekmēt Ukrainu un Krieviju. Atbilstoši viņa potenciālo padomnieku teiktajam, piedāvājums varētu būt tāds, ka Ukrainai būs jābūt piekāpīgākai, citādāk ASV nepiegādās valstij ieročus, taču, ja arī Krievija nebūs piekāpīgāka, tad ASV daudz vairāk apbruņos Ukrainu, skaidroja Kažociņš.

Viņa ieskatā tas izgaismo vairākas citas problēmas. Režīma līderis Vladimirs Putins pirms Ukrainas Miera samita Šveicē izteicās, ka Krievija piekritīs mieram, ja tā iegūs to, ko tā grib, ieskaitot tās teritorijas daļas, kuras krievi it kā ir anektējuši, bet nespēj ieņemt ar militāru spēku. Eksperts norādīja, ka daudz nopietnāka situācija ir Krievijā. Tā patlaban aizsardzībai novirza vienu trešdaļu no nacionālā budžeta, uzņēmums "Gazprom" vairs nepelna tik lielu naudu kā iepriekš. Kažociņš klāstīja, ka Eiropa neiepērk no Krievijas naftu, ogles, gāzi, savukārt Ķīna ir atteikusies investēt gāzesvadā, kas ietu caur Sibīriju un Ķīnu. Viņš pieļāva, ka Krievijā pēc gada, diviem būs sarežģīta situācija, jo nebūs ienākumu.

"Krievijas ekonomika ir pārorganizēta karam, bet karā viņi zaudē, lai gan Krievijas informatīvā kampaņa apgalvo pavisam ko citu. Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši 552 000 karavīru, par ievērojamu naudu mēnesī var rekrūtēt aptuveni 30 000 cilvēkus, tas nozīmē, ka bilance paliek nemainīga. Visi citi valsts izdevumi, piemēram, pensijas, veselības aprūpe, izglītība, infrastruktūra aiziet otrajā vai trešajā plānā. Tas varētu radīt lielas problēmas Krievijā," teica eksperts.

No NATO samita Viļņā 2023.gadā tika sagaidīta skaidra ceļa karte Ukrainas dalībai NATO. Jautāts, vai par to alianses dalībvalstis varētu vienoties samitā Vašingtonā, Kažociņš uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no tā, ko ar to domā. Viņš atzīmēja, ka aizkulisēs patlaban notiek sīvas cīņas par to, ko īsti varētu nozīmēt Baidena pieminētais "stiprais tilts" un ko NATO tālāk varētu piedāvāt Ukrainai, lai būtu pārliecība, ka Ukraina varēs iestāties aliansē.

Viņaprāt, ņemot vērā, ka starp NATO dalībvalstīm šajā jautājumā nav vienprātības, jābūt gataviem, ka vienkārša risinājuma nebūs. Kažociņš uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka Baltijas valstīm, Polijai un citiem sabiedrotajiem, kas atbalsta Ukrainu, nebūtu jāizsaka savas domas un jācenšas panākt vislabāko iznākumu no šī samita.

Runājot par to, kāpēc starp alianses dalībvalstīm nav vienprātības šajā jautājumā, eksperts norādīja, ka nav viena iemesla, bet viņš salīdzināja pašreizējo situāciju ar to, cik lēnā veidā lielās Rietumvalstis atbalstījušas Ukrainas bruņotos spēkus. Viņa ieskatā tas viss notika ļoti lēni un ar lielām mokām, piemēram, Vācija joprojām Ukrainai nav nodevusi spārnotās raķetes "Taurus". Kažociņš uzsvēra, ka to ir grūti izskaitot, bet atsevišķos gadījumos runa ir par to, ka Ukrainu atbalstīs tik lielā apmērā, lai tā nezaudētu, bet ne tik lielā mērogā, lai Krievija zaudētu, jo tādā gadījumā Putins un "viņa kliķe" varētu eskalēt situāciju līdz daudz nopietnākai cīņai, kurā varētu iesaistīties NATO un Krievija.

Viņaprāt, iemesls vienprātības trūkumam ir piesardzība. Kažociņš aicināja atcerēties, ka Krievija joprojām turpina žvadzināt kodolieročus un uzsvērt to spējas, pat atsevišķi krievu komentētāji uzskata, ka Rietumvalstis nepareizi un nekompetenti novērtē Krievijas kodolieroču atturētspējas. Eksperts pieļāva, ka atsevišķās alianses dalībvalstīs, tas rada bažas.

Taujāts, vai samita laikā varētu notikt diskusija par Ukrainai piegādāto ieroču izmantošanas ierobežojumu atcelšanu, lai tā varētu izmantot ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā, eksperts pauda šaubas, vai šis jautājums tiks pārrunāts NATO līmenī, jo katrai valstij, kas piegādā Ukrainai ieročus, ir sava politika un apsvērumi, piemēram, Francija un Lielbritānija īpašus ierobežojumus nav noteikušas, savukārt ASV ļāva izmantot "Atacms", lai novērstu tiešus uzbrukumus Harkivai. Eksperts uzsvēra, ka ASV ir savu apsvērumi, tāpat kā Vācijai saistībā ar "Taurus" piegādi Ukrainai. Viņaprāt, šajā jautājumā nav iespējams atrast ātru vienprātību, jo par iespējamo ierobežojumu atcelšanu tiek runāts ilgi.

Runājot par iespējamiem lēmumi samitā saistībā ar reģionālo aizsardzības plānu ieviešanu dzīvē, Kažociņš pauda pārliecību, ka par to noteikti notiks diskusijas, jo jautājums ir par aizsardzības un atturēšanas plānu izpildi. Viņš uzsvēra, ka ar plānošanu iet ļoti labi, arī papildu spēku ieviešana ir atzīstama lieta, taču ir jautājums par Eiropas valstu kaujas spējām un personālu, kurš nav pietiekams. Eksperts uzsvēra, ka, lai Latvija sasniegtu izvirzīto mērķi - 31 000 cilvēku Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkus, un vēl 61 000 rezervistu, būs vajadzīgi vairāk nekā desmit gadi.

"Ja, piemēram, lielu daļu Eiropā un ASV ražotā ekipējuma novirzām Ukrainai, tad piegādes valstīm notiek lēnāk. Tas pats attiecas uz ieroču sistēmām "Himars". Baltijas valstis tās ir pasūtījušas, taču labākajā gadījumā mēs tās sagaidīsim 2027.gadā. Eiropā mēs neesam pārgājuši uz "kara stāvokļa" ražošanu, jo patlaban vēl nav tādas izpratnes. Runa nav par to, vai mēs varētu turēties pretim pēkšņam Krievijas uzbrukumam, bet gan par to, vai esam spējīgi izturēt ilgstošu karu," uzsvēra eksperts.

Viņš atsaucās uz iepriekš teikto, ka Krievija piedzīvos lielas problēmas, taču tas nenozīmē, ka uz šādu scenāriju var pilnībā paļauties, jo prognoze var arī nepiepildīties. Kažociņš atzīmēja, ka ir jābūt gataviem sliktākajam scenārijam, pieminot teicienu - ja vēlies mieru, gatavojies karam. Viņaprāt, Eiropa to nav izdarījusi. Eksperts sacīja, ka šis noteikti būs viens no jautājumiem, kas tiks apspriests samitā Vašingtonā, taču nav zināms, vai tas atspoguļosies galaziņojumā.

Aicināts komentēt, vai tas nozīmē, ka NATO samits Vašingtonā tiks aizvadīts kompromisu zīmē, Kažociņš pieļāva tādu iespējamību, taču tie, kas dienu un nakti strādās, rakstot galaziņojumu, mēģinās pasniegt samitā pieņemtos lēmumus tik optimistiski, cik vien ir iespējams. Viņaprāt, ja alianse spēs nodemonstrēt politisko vienotību, vienosies par pakāpeniskiem soļiem, lai uzlabotu atbalstu Ukrainai un iezīmēs Ukrainas ceļu dalībai NATO un vienoties par aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu, tad tas pats par sevi jau būs ļoti daudz.

Kā ziņots, Vašingtonā, ASV, no otrdienas, 9. jūlija, līdz ceturtdienai norisināsies NATO samits, uz kuru dosies arī Latvijas delegācija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā.