:format(webp)/nginx/o/2024/01/04/15814689t1h2d09.jpg)
Mazāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir aprūpes atvaļinājums, turklāt vien retais pēdējā gada laikā to ir izmantojis, liecina jaunākā Tiesībsarga biroja pasūtījumā gatavotā aptauja, portālu TVNET informēja Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis.
Aptauju veica Tiesībsarga birojs sadarbībā ar SIA “RAIT Custom Research Baltic”.
Kā norādīja Lākutis, aptauja spilgti apliecina iedzīvotāju zemo informētību par jauno atvaļinājuma veidu. Tikai 29% iedzīvotāju ir informēti par aprūpētāja atvaļinājumu, savukārt 71% par to nav dzirdējuši. Vislabāk informētie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (40%).
Savukārt tikai 7% aptaujāto ir izmantojuši aprūpētāja atvaļinājumu pēdējā gada laikā, lai gan 50% aptaujāto pēdējā gada laikā ir saskārušies ar situāciju, kad bija nepieciešams personīgi aprūpēt vai atbalstīt tuvinieku.
Kas ir aprūpētāja atvaļinājums?
Kopš 2022. gada augusta darba ņēmējiem ir pieejams jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. To noteic Darba likums. Praksē tas nozīmē to, ka darba devējs piešķir bezalgas atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku vai citu tuvu ģimenes locekli, vai cilvēku, kurš dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā. Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.
68% respondentu, kuri pieprasīja aprūpētāja atvaļinājumu, saņēma pozitīvu attieksmi no darba devēja puses, vēl vairāk (71%) sajuta arī atbalstošu kolēģu attieksmi. Tomēr 27% respondentu atzīmēja negatīvu darba devēja attieksmi un 25% saskārās ar kolēģu nelabvēlīgu attieksmi.
Kā norādīja Lākutis, 73% no tiem cilvēkiem, kuri izmantoja aprūpētāja atvaļinājumu, bija nepieciešams ilgāks periods nekā likumā noteiktās piecas dienas. Visbiežāk bija nepieciešams aprūpes periods no sešām līdz 10 dienām (44%), bet 10% respondentu norādīja uz nepieciešamību pēc 21 vai vairāk dienām.
Aptaujas autori uzsver, ka sabiedrība jāinformē par aprūpētāja atvaļinājuma iespējām, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, tostarp arī valsts iestāžu mājaslapas un sociālos tīklus.
Tāpat ieteicams izstrādāt apmācības un izglītojošas programmas darba devējiem un uzņēmumu vadītājiem, lai veicinātu empātiju un atbalstu kolēģiem, kuriem nepieciešams aprūpēt tuvinieku. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, būtu lietderīgi pagarināt aprūpētāja atvaļinājuma periodu līdz vismaz desmit dienām, apsverot izmaiņas likumdošanā.
Tiesībsargs aicina Latvijas sabiedrību un jo īpaši darba devējus pievērst lielāku uzmanību aprūpētāja atvaļinājuma iespējām un veicināt tā izmantošanu, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu tiem, kuri rūpējas par saviem tuviniekiem grūtā dzīves brīdī.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)