Mums kļūstot vecākiem, slimības un dažādi nelāgi stāvokļi pār mūsu galvām krājas aizvien lielākās gubās kā lietus mākoņi. Ne velti ir teiciens: vecums nenāk viens. Tam īpaši skarbs piemērs bija amerikānis Edvīns E. Robinsons, kurš tikai 62 gadu vecumā jau cieta ne tikai no plikpaurības, bet arī akluma un kurluma. Bet tālāk stāsts gluži kā no pasakas – visas šīs spējas un pat matus viņam atgrieza zibens šautra, kas viņu ķēra, kamēr viņš negaisa laikā meklēja savu pazudušo vistu.
Zibens spērieni reti ir nāvējoši – mirst tikai 10% zibens upuru –, tomēr zibens ķertie bieži vien vēlāk piedzīvo dažādas dīvainības. Statistika vēsta, ka ASV ik gadu no zibens spēriena mirst aptuveni 30 cilvēki, savukārt vēl vairāki simti gūst no tā ievainojumus. Daži no šiem cilvēkiem piedzīvo paliekošas sekas, kas parasti ir negatīvas, piemēram, apdegumus, sirdstrieku, smadzeņu bojājumus un krampjus. Zibens ķertie nereti iekrīt komā; dažos gadījumos izmainās šo cilvēku raksturs, personība. Tomēr vīram, kuru zibens ķēra 1980. gadā, krietni paveicās. Gluži it kā kāds augstāks spēks būtu par viņu apžēlojies, raidot palīdzīgo zibens šautru, kas apveltīja viņu ar sen zaudētām spējām.