Krievijas ekonomika, neraugoties uz sankcijām, šogad pieaugs par 2,9%, liecina Pasaules Bankas jūnijā publiskotā prognoze. Līdzīgas prognozes izteikusi arī Krievijas Banka. Šīm skaistajām prognozēm ir viena problēma – to spēks nav lielāks kā astrologu pareģojumiem vai tam, ko izdodas izzīlēt no kārtīm.

“Ja mūsdienu vēsture ko māca, tad ekspertiem ir jāskaidro tas, kādēļ tika prognozēts kaut kas, kas realitātē tā arī nenotika,” vēl 1984. gada janvārī sašutumu pauda toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans. 1980. gadā izteiktā prognoze, ka četru gadu laikā federālā budžeta proficīts (pārpalikums) sasniegs 30 miljardus dolāru, tā arī neīstenojās.

40 gadus vēlāk makroekonomisko prognožu precizitāte nav stipri mainījusies. Galvenā problēma ir tā, ka, ņemot vērā šīs prognozes, valsts plāno savu politiku, atsaucoties uz “nākamā gada prognozēm”. Tā, piemēram, 2022. gadā “ASV glābšanas plāns” kļūdainu prognožu dēļ veicināja inflācijas pieaugumu. Vadošās investīciju bankas, kā “JPMorgan”, “Goldman Sachs” un “Citigroup” prognozēja biržas indeksa pieaugumu, taču realitātē 2022. gadā sekoja kritums par 19%.

Ir skaidrs, ka brīdī, kad situācijā iejaucas neekonomiskie faktori (piemēram, koronavīruss), visas prognozes sabrūk.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X