Kariņa lidojumi: KNAB pievērsis uzmanību Citskovska izteikumiem par amatpersonu iesaisti reisu plānošanā (4)

Raidījums vēsta, ka Citskovska rīcībā esot gan elektroniskā pasta sarakstes, gan dokumenti. “Es šos pierādījumus esmu ieguvis, nostiprinājis faktiski ļoti nesen. Apsveru informēt par šo tiesībsargājošās iestādes,” pauda bijušais Valsts kancelejas direktors.

Citskovskis kā vienu no lietā iesaistītajām amatpersonām min Ministru prezidentes parlamentāro sekretāri Daci Kļaviņu, kura, kā apgalvo bijušais Valsts kancelejas direktors, izteikusi viņam prettiesisku piedāvājumu uzņemties visu vainu un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Apmaiņā, kā apgalvo Citskovskis, esot solīts jau pēc revidentu starpziņojuma apstiprināšanas, tā sakot, sakārtot atbildības jautājumu tā, lai nesekotu reāls sods.

“Jāņa Citskovska apgalvojumi par spiedienu neatbilst patiesībai, un es tos vērtēju kā, iespējams, viņa izvēlēto aizstāvības stratēģiju, ņemot vērā KNAB sākto izmeklēšanu krimināllietā,” tā medijam raksta Kļaviņa. 

Raidījums ziņo, ka KNAB pievērsis uzmanību šiem Citskovska izteikumiem par amatpersonu iespējamu iesaisti. "

KNAB ir pievērsis uzmanību šai publiski izskanējušai informācijai un ņems to vērā, turpinot veikt pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta komandējumos,” norādīts KNAB paziņojumā.

Jau ziņots, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien, 9. jūlijā, nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa. Savukārt viņš izlēmis atteikties no "pazemojoša piedāvājuma" un pārsūdzēs valdības lēmumu par pazemināšanu amatā. Citskovskis varēs pārsūdzēt lēmumu, tomēr tas neattur rīkojuma izpildi.

Intervijā ziņu aģentūrai LETA Citskovskis otrdien pauda, ka Valsts kancelejai līdz 20.februārim tika lūgts sniegt viedokli par sagatavoto starpziņojuma projektu. Valsts kanceleja sagatavoja savu viedokli par Valsts kontroles starpziņojuma projektu un nosūtīja Ministru prezidenta birojam saskaņošanai. Ministru prezidenta biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, padomnieki Ilze Skrodele un Dace Kļaviņa sniedza e-pastos vēlamos labojumus Valsts kancelejas sagatavotajā vēstulē.

Kļaviņas e-pastā tostarp tika norādīts, ka kancelejas vēstule jāprecizē un jāpapildina ar atsevišķu nodaļu, kurā norādāms, ka Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs nepieņēma lēmumu izmantot speciālos lidojumus, bet tā ir Valsts kancelejas vadītāja kompetence un atbildība.

Šādā gadījumā Kļaviņa solīja jau pēc Valsts kontroles starpziņojuma apstiprināšanas "sakārtot" Citskovska atbildības jautājumu tā, lai nesekotu reāls sods, apgalvo Citskovskis.

Viņš esot atteicies no piedāvājuma, norādot, ka viņam šādas lietas nav pieņemamas. Turpmākās sarunas laikā, kas ilgusi vairāk nekā stundu, Kļaviņa un Skrodele atkārtoti uzstājīgi centās piespiest viņu piekrist uzņemties atbildību par čarterlidojumu organizēšanu.

Vēlāk tika izveidota dienesta pārbaudes komisija, kuras sastāvā bija arī Kļaviņa. 10.aprīļa rītā ar Ministru prezidentes rīkojumu viņš tika atstādināts no amata pienākumu izpildes, tādējādi turpmāk liedzot viņam sniegt Ministru prezidentei un Ministru prezidentes birojam nevēlamus skaidrojumus gan dienesta pārbaudes komisijai, gan citām iestādēm, uzskata Citskovskis. Tādējādi tikusi traucēta iespēja komisijai un izmeklēšanas iestādēm objektīvi un vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, uzskata Citskovskis.

Maija sākumā tika izveidota disciplinārizmeklēšanas komisija, kuras sastāvā atkal iekļauta arī Kļaviņa.

Viņš uzskata, ka Kļaviņas iekļaušana komisijas sastāvā veikta ar mērķi panākt, lai dienesta pārbaudē netiktu vērtēta ne Ministru prezidenta, ne Ministru prezidenta biroja atbildība un loma, organizējot čarterreisus, tai skaitā Ministru prezidenta biroja atbildība nodrošināt atbilstošu iepirkuma procedūru norisi.

Gan dienesta pārbaudes starpziņojumu, uz kā pamata ierosināta disciplinārlieta, gan disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojumu kā pati pēdējā pirms parakstīšanas labojusi un papildinājusi tieši Kļaviņa un vienlaikus arī kā pirmā parakstījusi minētos dokumentus, akcentē Citskovskis. Savukārt pārējie komisijas locekļi secīgi parakstījuši Kļaviņas nosūtīto ziņojuma redakciju. Turklāt pašu disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojumu Kļaviņa parakstījusi, esot atvaļinājumā, piebilst Citskovskis.

Veicot dienesta pārbaudi veselu divu mēnešu garumā, dienesta pārbaudes komisija neesot devusi Citskovskim pilnīgi nekādu iespēju sniegt skaidrojumus un izteikt savu personīgo viedokli, tādējādi nodrošinot tikai Ministru prezidentes birojam vēlama vienpusēja viedokļa atspoguļošanu dienesta pārbaudes ziņojumos.

Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.