Ebreji Eiropā saskaras ar antisemītisma vilni, secina ES aģentūra (5)

"Tuvo Austrumu konflikta blakusefekts grauj grūti panākto progresu" cīņā pret naidu pret ebrejiem, pavēstīja aģentūras direktore Sirpa Rautio.

Tas apdraud 2021.gadā pieņemtās ES pirmās stratēģijas cīņai pret šo problēmu panākumus, viņa piebilda.

"Ebreji ir nobijušies vairāk nekā jebkad agrāk," brīdināja Rautio.

Vēl pirms grupējuma "Hamās" sarīkotā slaktiņa 7.oktobrī, kas izraisīja karu Gazas joslā, 96% Eiropas ebreju norādīja, ka iepriekšējā gadā ir saskārušies ar antisemītismu, teikts aģentūras ziņojumā par antisemītismu Eiropā.

Lai novērtētu Tuvo Austrumu konflikta ietekmi uz antisemītismu Eiropā, ziņojums balstīts uz informāciju, kas 2024.gadā iegūta no 12 ebreju organizācijām.

Francijā 74% ebreju uzskatīja, ka konflikts ietekmē viņu drošības sajūtu, un tas ir augstākais rādītājs starp aptaujātajām valstīm.

Visā Eiropā 76% aptaujāto ebreju ziņoja, ka "vismaz reizēm" slēpj savu ebreju identitāti, un 34% izvairās no ebreju pasākumiem vai vietām, "jo nejūtas droši".

80% aptaujāto ebreju norādīja, ka, viņuprāt, antisemītisms pēdējos gados ir pastiprinājies.

Visbiežāk sastopamie "negatīvie stereotipi", ar kuriem aptaujātie saskārās, vainoja ebrejus "varas un kontroles turēšanā pār finansēm, medijiem, politiku vai ekonomiku".

Daudzi arī sacīja, ka ir saskārušies ar Izraēlas kā valsts pastāvēšanas tiesību noliegšanu.

Kopumā 4% respondentu 2023.gadā norādīja, ka 12 mēnešu laikā pirms aptaujas ir saskārušies ar antisemītiskiem fiziskiem uzbrukumiem - divreiz vairāk nekā 2018.gadā.

Aptuveni 60% aptaujāto norādīja, ka nav apmierināti ar savas valsts valdības centieniem apkarot antisemītismu.

Aptaujā piedalījās 13 ES valstis, kurās dzīvo 96% bloka ebreju: Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Polija, Rumānija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija un Spānija.