/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Reiz radioloģijas speciālists Kārls Tanzlers Kīvestas slimnīcā iemīlējās savā pacientē – tuberkulozes novārdzinātajā Marijā Elenā de Hoiosā. Viņas dienas bija skaitītas, abi to zināja. Tomēr, kad Marija 1931. gadā aizgāja mūžībā, Kārla mīlestība nepārvērtās par skumjām, bet gan šaušalīgu apsēstību.
Īsta mīlestība, nē, īsta apsēstība nerūs – tā pārspēj visu. Šajā gadījumā pat nāvi. 1930. gadā Kārls Tanzlers līdz ausīm iemīlējās savā 21 gadu vecajā pacientē Marijā Elenā de Hoiosā, kura sirga ar tuberkulozi. Lai kā Kārls pūlējās mīļoto izdziedēt, beigu beigās viņa nomira. Kārls nespēja samierināties ar viņas nāvi un nolaupīja Marijas līķi no viņas ģimenes kapenēm. Nogādājis to mājās, viņš mirstīgās atliekas mumificēja un ar tām kopā nodzīvoja vairākus gadus. Tā viņš būtu pavadījis visu savu dzīvi, ja vien kāds viņu nepieķertu dejojam ar Marijas līķi, atklājot 20. gadsimta skandalozāko kapu aplaupīšanas un nekrofilijas gadījumu.