1924.gadā Eiropas valstīs jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums svārstījās no 46,3 Spānijā līdz 62,9 gadiem Nīderlandē. Latvijas rādītājs (53,1 gads) bija zem Eiropas valstu vidējā rādītāja (56,3 gadi), bet virs Itālijas, Somijas un Spānijas.
No 1924.gada līdz 1943.gadam garākais paredzamais mūžs Latvijā bija 1938.gadā - 60,1 gads, kamēr Eiropas valstīs vidējais mūža garums bija 61,1 gads. Īsāks paredzamais mūžs bija Francijā, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Spānijā, ilgāks tas bija Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Islandē, Šveicē un Apvienotajā Karalistē, bet tāds pats tas bija Beļģijā.
2022.gadā jaundzimušā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidējais paredzamais mūža ilgums bija 80,6 gadi, tostarp sievietēm - 83,3 gadi, bet vīriešiem - 79,9 gadi. Garākais paredzamais mūžs bija Spānijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Itālijā - vidēji 83 gadi, bet paredzamais mūžs zem 76 gadiem bija Lietuvā, Rumānijā, Latvijā un Bulgārijā.
Sievietēm garākais paredzamais mūža ilgums 2022.gadā bija Spānijā, Luksemburgā, Francijā, Zviedrijā un Itālijā - vidēji 85 gadi, kamēr Latvijā tie bija 79,4 gadi, bet īsākais mūža ilgums bija sievietēm Bulgārijā - 77,9 gadi.
Savukārt garākais paredzamais mūžs vīriešiem 2022.gadā bija Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā un Itālijā - vidēji 81 gads. No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešiem paredzamais mūža ilgums bija viszemākais - attiecīgi 69,4 gadi un 70,6 gadi.
Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka Latvijā pēc Otrā pasaules kara paredzamais mūža ilgums saruka, taču 1950. gados, pateicoties zinātnes sasniegumiem, tika strauji mazināta zīdaiņu mirstība un paredzamais mūža ilgums atkal pieauga, 1960.gadu sākumā sasniedzot vidēji 70 gadus. Nākamos 30 gadus, par spīti pasaules tendencei, mūža ilgums Latvijā stagnēja okupācijas politikas dēļ.