ST: Trešo valstu pilsoņu izslēgšana no NĪN atvieglojumu saņēmēju loka neatbilst Satversmei (1)

Turklāt ST atzinusi, ka konkrētā norma izdota, pārkāpjot likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ietverto pilnvarojumu, jo nosaka tādu atsevišķu NĪN maksātāju kategoriju, kura neatbilst šajā likumā minētajam objektīvā grupējuma kritērijam. Tādējādi norma nav izdota pienācīgā kārtībā un neatbilst Satversmes 91.pantā ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam.

ST uzsvēra, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus NĪN maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc objektīviem kritērijiem. Tomēr šādi kritēriji ir nosakāmi, ievērojot nodokļu tiesību normu sistēmu, Latvijas starptautiskās saistības un Eiropas Savienības (ES) tiesības, kas neļauj pašvaldībai grupēt NĪN maksātājus pēc to valstspiederības vai Latvijas nepilsoņa statusa.

Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) pieteikuma. AT izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu pieteicējai atteikts piešķirt NĪN atvieglojumu, jo tā, lai arī atbilst kritērijiem atvieglojuma piešķiršanai, tomēr nav tiesīga to saņemt, jo viņa neatbilstot apstrīdētās normas prasībām, proti, pieteicēja nav ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices konfederācijas pilsone vai Latvijas nepilsone.

AT lūdza ST vērtēt Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošo noteikumu "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību" 3.punkta atbilstību Satversmes 91.pantam.

Saistošo noteikumu 3.punkts nosaka, ka fiziska persona noteikumu izpratnē ir ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices konfederācijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

ST atzina, ka pilsonība ir uzskatāma par vienu no kritērijiem, uz kuru pamata diskriminācija ir aizliegta. Turklāt NĪN maksātāji, kas maksā šo nodokli par Jūrmalā administratīvajā teritorijā esošu nekustamo īpašumu un ir deklarējuši savu pamata dzīvesvietu šajā teritorijā, neatkarīgi no to pilsonības atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Taču apstrīdētā norma pret šādām personām paredz atšķirīgu attieksmi.

Tiesa konstatēja, ka visupirms likumdevējs pats ir izraudzījies NĪN maksātāju kategorijas, kurām, pamatojoties uz likumu, ir piemērojami atvieglojumi, un par pamatu šo nodokļa maksātāju grupēšanai izvēlējies personu finansiālo, ģimenes vai sociālo stāvokli.

Tomēr arī pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus NĪN maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc objektīviem kritērijiem. Turklāt šai grupēšanai jābūt efektīvai un atbildīgai, balstītai uz sociāliem kritērijiem vai arī jākalpo mērķim atbalstīt uzņēmējdarbību vai attīstīt un sakārtot teritoriju.

Paredzot atvieglojumus atsevišķām NĪN maksātāju kategorijām, ir jāņem vērā Latvijai saistošajās nodokļu konvencijās ietvertais diskriminācijas aizlieguma princips. Tāpat ir jāievēro arī ES tiesību normas par vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, uzsvēra ST.

Tā secināja, ka vienīgi valsts kompetencē ietilpst savas nodokļu ārpolitikas noteikšana attiecībā uz citām valstīm. Šī politika ietver arī diskriminācijas novēršanu nodokļu uzlikšanā rezidentiem un nerezidentiem. Pašvaldību kompetence grupēt nodokļu maksātājus vēl pēc to valstspiederības nonāktu pretrunā ar minēto valsts kompetenci.

Nolūkā aizsargāt visu to personu pamattiesības, kurām apstrīdētā norma ir piemērota un kuras sprieduma spēkā stāšanās dienā ir sākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ST atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.