Par jauno Valsts kancelejas vadītāju plānots virzīt Kronbergu (1)

Premjere apliecināja, ka uzrunājusi Kronbergu minētajam amatā un viņš ir izteicis piekrišanu.

Siliņa intervijā norādīja, ka viens no jaunā Valsts kancelejas vadītāja uzdevumiem būs vērtēt, kā attālinātais darbs sader ar reālo funkciju veikšanu. "Svarīgi ir, lai tā cilvēku komanda nezaudē sasaisti ar to mērķi, ko mēs darām," teica Siliņa.

Premjere sacīja, ka cilvēkam, kas nāks Valsts kancelejas vadītajā amatā, būs jāveic arī darbs ar cilvēkiem, kas Valsts kancelejā strādās. Tāpat viņam ir jābūt spējīgam saprast, kā darbojas valsts pārvalde, kā tiek sastādīts budžets.

"Es esmu uzrunājusi vienu no augstākstāvošajiem valsts sekretāriem - Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu. Viņš ir izteicis piekrišanu, ka ir gatavs to darīt," uzsvēra Siliņa.

Par Kronberga iecelšanu šajā amatā būs jālemj valdībai.

Pēc Latvijas Radio raidījuma Siliņa aģentūrai LETA teica, ka Kronbergam ir laba pieredze valsts pārvaldē, jo bijis valsts sekretārs divās ministrijās, kas liecina, ka viņš pārzina gan tieslietu, gan zemkopības jomu. Turklāt zemkopības joma ir vairāk orientēta uz lauksaimniecību, biznesu, tautsaimniecību un attiecīgi iegūtās zināšanas noderētu viņam kā nākamajam Valsts kancelejas vadītājam. Vienlaikus Kronbergam ir arī pieredze privātajā sektorā un atbilstoša izglītība.

"Jāsaka godīgi, ka Valsts kancelejā šobrīd ir vajadzīgs tāds vadītājs, kas uzņemtos atbildību par saimniecību. Viņam būs jāpastrādā arī ar personālu, jo personāls ir jāmotivē, jāiedrošina un jāatgūst komandas sajūta, ka Valsts kanceleja strādā uz kopējiem valsts mērķiem," norādīja premjere, piebilstot, ka kancelejā strādā brīnišķīgi cilvēki, kas pienākumus veic apzinīgi un rūpīgi.

Kronbergam būs arī jāvada valsts sekretāri, tāpēc ir svarīgas labas komunikācijas spējas un zināšanas kā valsts pārvalde strādā. Premjeres ieskatā, Kronbergam šādas īpašības piemīt.

Viņa teica, ka Kronbergam būs jāturpina birokrātijas mazināšana, centralizācija, digitalizācija. Tāpat ir jautājums par Ierēdniecības likumu un valsts pārvaldi kopumā - kā to padarīt vairāk orientētu uz mērķiem, lai nebūtu atrautība no politiķiem. "Neitralitāte ir laba, bet tomēr valsts pārvaldei ir jāstrādā kopā arī ar politikas veidotājiem, lai mēs kā valsts kopumā attīstītos," nobeigumā uzsvēra premjere.

Kā aģentūrai LETA uzsvēra Valsts kancelejā, Ministru prezidente var lūgt rīkot atklātu konkursu uz Valsts kancelejas direktora amatu vai pārcelt šajā amatā kādu esošo valsts civildienesta ierēdni ar atbilstošajām kompetencēm un profesionālo pieredzi.

Ministru prezidente ir norādījusi, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jauno Valsts kancelejas direktoru un ka šo amatu vajadzētu ieņemt amatpersonai no šī brīža augstākās ierēdniecības, norādīja Valsts kancelejā.

LETA arhīvs liecina, ka Kronbergs dzimis 1977.gada 6.novembrī Saldū. 2000.gadu sākumā strādājis vairākos uzņēmumos, bet no 2007.2009.gadam par Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Saimniecības nodaļas vadītāju. No 2009. līdz 2014.gadam bija Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta direktors.

Savukārt laikā no 2014. līdz 2021.gadam viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs.

2021.gada nogalē Ministru kabinets Kronbergu iecēla par ZM valsts sekretāru.

Kronbergs beidzis biznesa augstskolas "Turība" Juridisko fakultāti, iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs un beidzis Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu fakultāti. Tāpat savulaik mācījies Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledžā.

LETA jau rakstīja, ka aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Paralēli - maija sākumā - Siliņa jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret līdzšinējo Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski.

Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem". Pēc Siliņas ierosinātās disciplinārlietas valdība 9.jūlijā nolēma amatā pazemināt Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu.