Pētījumā atklāts, vai Latvijas jaunieši nākotnē vēlētos kļūt par uzņēmējiem

Jauniešu gatavība un atvērtība uzņēmējdarbībai tika “mērīta” starptautiska pētījuma "Students Entrepreneurial Attitude Survey" (SEAS) ietvaros, aplūkojot šādas “sastāvdaļas” – novatorisms un radošums, riska uzņemšanās un proaktivitāte. Pētījumu veica profesore Inga Lapiņa un pētniece Tatjana Ņikitina kopā ar kolēģiem no Gdaņskas Tehnoloģiju universitātes.

Latvijas studenti visaugstāk sevi novērtēja proaktivitātē, kam sekoja novatorisms un radošums, un tikai pēc tam – spēja un vēlme uzņemties risku. Aptaujātie Latvijas jaunieši, tieši tāpat kā poļi, savu kopējo gatavību un vēlmi kļūt par uzņēmējiem novērtēja ar 3,34 punktiem, kas, pētnieces skaidrojumā, nav vērtējama gluži kā simtprocentu gatavība.

“Ja interpretē šos aptaujas datus, tad varētu teikt, ka Latvijas jaunieši nav gluži gatavi nākotnē sākt uzņēmējdarbību. Atbilde ir drīzāk “vidēja gatavība”,"

skaidro Ņikitina, norādot, ka tuvāk “simtprocentu jā” ir, piemēram, kaimiņi lietuvieši.

“Pētījumā atklājās, ka studenti Lietuvā ir visgatavākie nākotnē nodarboties ar uzņēmējdarbību – kopējais aptaujā sasniegtais punktu skaits bija 4,09 punkti. Šo rezultātu varētu vērtēt tuvāk gatavībai nākotnē kļūt par uzņēmējiem,” skaidro pētniece Ņikitina.

Interesanti, ka, vērtējot savu proaktivitāti, jaunieši sevi augstāk novērtēja Lietuvā, Polijā, Ukrainā un Bulgārijā. Savukārt novatorisms un radošums, kā arī riska uzņemšanās un kopējā gatavība nākotnē nodarboties ar uzņēmējdarbību tika novērtēta augstāk Lietuvā un Ukrainā.

Jāteic, ka studentiem vīriešiem bija augstāki rādītāji jautājumos par viņu novatorismu un radošumu, riska uzņemšanos, kā arī kopējā individuālā orientācija uz uzņēmējdarbību. Savukārt savu proaktivitāti gan jaunieši, gan jaunietes novērtēja aptuveni vienā un tajā pašā līmenī.

Pētījumā atklājās arī, ka nav būtisku atšķirību gatavībā nākotnē kļūt par uzņēmējiem starp tiem jauniešiem, kas izvēlējušies studēt tieši uzņēmējdarbību, un tiem jauniešiem, kas studē tā dēvētās STEM disciplīnas - zinātni, tehnoloģijas, inženieriju vai matemātiku.

“Savā ziņā tas ir negaidīti – varētu domāt, ka tie jaunieši, kas studē tieši biznesu, varētu būt vairāk orientēti tieši uz uzņēmējdarbības sākšanu nākotnē, taču vienlīdz liela interese par sava uzņēmuma veidošanu ir arī starp STEM disciplīnas studējošiem jauniešiem,” pauž IEVF pētniece.

Pēdējos gados pieteikumu studēt uzņēmējdarbību ir vairāk

“Inženierekonomikas un vadības fakultātes programmās, kas gatavo topošos uzņēmējus un vadītājus bakalaura studijās, pēdējos gados aktivitāte ir bijusi augstāka - studētgribētāju ir vairāk. Piemēram, uz vienu budžeta vietu studiju programmā "Uzņēmējdarbība un vadīšana" pērn pieteicās 14 jaunieši,” pauž IEVF dekāns Jānis Caune, piebilstot, ka arī šogad paredzama līdzīga aktivitāte.

Tāpat ir pieaudzis arī angļu valodā studējošo pieteikumu skaits - piemēram, pērn bija lielākais studentu skaita pieaugums pēdējos gados, proti, studijas pirmajā kursā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē sāka 251 students, kas bija rekordaugsts studentu skaits līdz šim.

Pētījumā par jauniešu gatavību kļūt par uzņēmējiem nākotnē Latvijā aptaujā piedalījās 138 (37%) sievietes un 232 (63%) vīrieši – pirmā kursa universitāšu studenti.

Kopumā šajā pētījumā dažādās valstīs piedalījās 3631 jaunietis – pirmā kursa universitāšu students, no kuriem 1029 (28 %) studenti bija no Polijas, 746 (21 %) no Ukrainas, 372 (10 %) no Latvijas, 205 (6 %) no Bulgārijas un 1279 (35 %) no Lietuvas. Kopumā izlasē bija 1588 (44%) sievietes un 2023 (56%) vīrieši.

Pētījums par Latvijas jauniešu gatavību sākt uzņēmējdarbību nākotnē ir izstrādāts RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Līdzīgu pētījumu visās valstīs plānots veikt atkārtoti, lai varētu salīdzināt rezultātu dinamiku.